Psiholoģe Iveta Aunīte: "Šo laiku varam izbaudīt, bet varam arī sabojāt"

Šobrīd dzīvojam lielā pārmaiņu laikā, kas pilns ar izaicinājumiem. Kā teic praktiskā psiholoģe Iveta Aunīte, ar kritiku, lamāšanos un aizrādījumiem mēs šajā laikā nepalīdzēsim.

“Šobrīd katra cilvēka atbildība ir ne tikai ievērot norādījumus, par kuriem mums nemitīgi atgādina, bet arī izvērtēt, kāds esmu saskarsmē ar citiem – vai esmu panikas cēlājs, vai arī tas, kurš domā kritiski, ar skaidru galvu, saglabājot mieru,” saka psiholoģe. Pēc viņas teiktā, katram tagad ir iespēja nodemonstrēt iepriekš dažādos semināros apgūto, atceroties arī, ka bērni nolasa mūsu emocijas un tās atdarina.

“Jo mierīgāki būsim katrs sevī, jo vairāk labuma nesīsim visiem kopumā,” mudina Iveta Aunīte, piebilstot, ka tas, protams, ir sarežģīti, jo visiem cilvēkiem emocijas prevalē pār intelektu, taču nav arī nekas briesmīgs, ja kādā mirklī apzinies, ka esi satraucies, nobažījies un norūpējies, jo tas ir cilvēcīgi un saprotami.

Šajā nenoteiktības laikā ir svarīgi nenoslīkt negatīvajās emocijās, ļaujot tām būt, taču vienlaikus nepieļaujot, ka tās pārņem visu dzīvi un prātu. Psiholoģe uzsver, ka cilvēka varā ir mainīt trīs lietas – savu domāšanu, iztēli un uzvedību. “Tajā brīdī, kad iezogas kādas negatīvas domas vai emocijas, varam tās apstādināt, domāšanā un iztēles ainās ieraugot sevi kādā citā vidē, piemēram, skaistā pļavā, nomainot nodarbi un sākot aizrauties ar kaut ko, kas aizrauj, tā [negatīvajām] domām aizejot otrajā plānā,” ar padomu dalās I. Aunīte.

INTERVIJU AR PSIHOLOĢI SKATIES ŠEIT

“Bailes ir raksturīgas visiem cilvēkiem, bet tās nav labs padomdevējs. Mums katram ir savas spējas, dotības un talanti, ko varam šajā laikā izmantot kā iespēju laiku, lai īstenotu un darītu to, ko iepriekš neesam īstenojuši, iesākot, iespējams, savā dzīvē kaut ko pilnīgi jaunu,” teic viņa. 

Kā sarunāties ar bērnu?

Psiholoģe Iveta Aunīte skaidro, ka pavisam maziem bērniem par esošo situāciju informācija nav jāsniedz, taču, sākot no trīs gadu vecuma, bērniem esošā situācija jāizskaidro bērnam saprotamā valodā, pastāstot, ka tāpēc, lai pasargātu sevi un citus no saslimšanas, tētis un māmiņa strādā attālināti, un visi tāpēc uzturas mājās. “Ja vecākiem jāiet uz darbu, jāpaskaidro bērnam, ka tas ir droši un mamma un tētis ievēro visus drošības pasākumus,” saka psiholoģe.

Bērniem vecumā no 4 līdz 6 gadu vecumam ir raksturīga atdarināšana, tāpēc pieaugušajiem jāseko līdzi tam, kā tie komentē ziņas, runā par citiem cilvēkiem un sarunājas savā starpā brīdī, kad to dzird arī bērns, jo tādējādi bērns mācās komunikāciju.

Jārēķinās, ka bērniem līdz aptuveni 9 gadu vecumam ir savādāka domāšana nekā pieaugušajiem, tāpēc viņiem ir grūti saprast prognozes, tāpēc psiholoģe Iveta Aunīte norāda, ka vecākiem nevajadzētu aizrauties ar bērna biedēšanu un bērna noslogošanu ar pieaugušā cilvēka dzīves problēmām. Vecākiem nevajadzētu biedēt bērnus ar to, ka vīruss ir nāvējošs, jo tad bērns var sākt baidīties pazaudēt savu vecākus, pieskarties savām rotaļlietām vai arī pats sev.

INTERVIJU AR PSIHOLOĢI SKATIES ŠEIT

Vecākiem bērns nav jāizklaidē 24 stundas diennaktī

Laikā, kad vecāki strādā attālināti un arī bērni uzturas mājās, pieaugušajiem varētu šķist, ka viņiem ir pastāvīgi jānodarbina un jāizklaidē savas atvases, taču psiholoģe teic, ka tā nebūt nav. “Vecākiem noteikti nav jāizklaidē bērni 24 stundas no vietas, jo drīkstam bērnam pateikt arī “nē”, paskaidrojot, ka tagad nevaram paspēlēties, jo vecākiem ir jāpastrādā,” saka I. Aunīte. Viņa uzsver, ka ir ļoti svarīgi šajā laikā atturēties no kārdinājuma bērnam rokās iedot ierīci, lai viņš mazāk traucētu. 

“Dīkajās stundās bērns ieraudzīs, ka ir arī galda spēles, var parotaļāties ar brāļiem un māsām. Vecākiem nav visu laiku jāpieslēdzas,” noteic psiholoģe.

Iveta Aunīte uzsver, ka mums būtu mazāk jānodarbojas ar biedēšanu, mazāk ar bažām par nākotni, tā vietā demonstrējot inteliģenci un mieru, atturoties no negatīvajiem komentāriem.

Negatīvais ir pievilcīgāks par pozitīvo un cilvēkiem tendence komunikācijā pielāgoties, tāpēc katra paša atbildība ir neuzķerties uz ķengām un tām nepievienoties, izvērtējot pašam, kurā frontes pusē nostāties.

Pozitīvais šobrīd

Iveta Aunīte pamanījusi, ka ārkārtējās situācijas laikā sabiedrībai ir parādījies brīvais laiks, kas iepriekš bija liels deficīts. Šo laiku tagad ir iespēja pavadīt jēgpilni, lasot grāmatas, pavadot to kopā ar bērniem, rotaļājoties un pastaigājoties. “Tas stiprina saites, uzlabo komunikāciju un arī bērni jūtas mīlētāki. Mums ir lieliska iespēja arī partnerattiecībās paskatīties vienam uz otru, izmantot šo laiku mīlestībai,” saka psiholoģe. Šis laiks ir arī testa periods strādājošajiem, kuri iepriekš, iespējams, sapņojuši, ka varētu strādāt no mājām, un tagad var šo sapni realizēt.

“Domāju, ka pēc šī laika mums parādīsies paradums otram pavaicāt, kā viņš šodien jūtas, novērtēsim to, cik brīnišķīgi ir satikties klātienē, apskauties, un kļūsim arī sirsnīgāki,” prognozē psiholoģe.

“Katrai ģimenei ir iespēja šo laiku gan izbaudīt, gan arī sabojāt. Uz ko liksim akcentu, tā arī šo laiku izdzīvosim,” nosaka Iveta Aunīte.