Polijas sāls raktuves

Jau pāris gadu gribējām doties uz Polijas sāls raktuvēm, un beidzot to arī paveicām.

Tās atrodas pašos Polijas dienvidos - apmēram 12 stundu braucienā no Rīgas - Veličkas pilsētā. Tās vienas pirmajām iekļuva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Biļetes var iepriekš iegādāties internetā, bet tas tik un tā neatbrīvo no stāvēšanas rindā, jo e-pastā atsūtītais apstiprinājums ir jāapmaina pret papīra biļetēm. Kase pa kreisi ir cilvēkiem ar iepriekš nopirktām biļetēm. Tā būtu īsāka, ja tajā nestāvētu arī tie, kas pērk biļetes turpat.Tiesa, pērkot biļetes internetā (to var izdarīt vismaz dienu iepriekš), tā vismaz garantēti tiksiet uz plānoto ekskursijas laiku, citādi varat izstāvēt rindu, bet ekskursijā tikt tikai pēc dažām stundām. Turpat pie ieejas ir bezmaksas tualetes.

Biļetes ir diezgan padārgas, ģimenes biļete (2+2) maksā 280 zlotus (apmēram 61 eiro).  Ir obligāti jāizvēlas gids kādā no pieejamām valodām (angļu, krievu, vācu, franču, spāņu, itāļu). Ja atrodat zemāku cenu, tad tas ir ekskursijām poļu valodā.

Ekskursijas laikā ir jākāpj apmēram pa 800 pakāpieniem (pārsvarā uz leju), un jau pašā sākumā jāveic 360 no tiem. Mūsu pilsētnieku kājas jau tikai pēc šā kāpiena bija nogurušas:)

Protams, gida stāstījums ir to vērts, tikai skatīšanās neradītu tik lielu iespaidu. Sāls raktuves sāka strādāt jau 13. gadsimtā un tika slēgtas tikai šajā gadsimtā, jo praktiski ir sevi izsmēlušas. Tiesa, pilsēta joprojām turpina iegūt sāli no ūdens.Raktuvēs bija gan kapellas, gan zāles, gan dzīvoja zirgi (kas arī padarīja smago darbu).

Turpat veidojās arī dabīgi ezeriņi.Un kursēja vilcieniņi.Pēc darba laika strādnieki uzkavējās raktuvēs ilgāk, lai izveidotu statujas.Un te arī slavenā zāle, kurā notiek pat mesas, kāzas un citi pasākumi. Viss, ko redzat, ir no sāls, arī lustra.Un te vēl viena svinību zāle.

Te ir interesants sāls veidojums, kad no augšas un apakšas augošie sāls kristāli ir saauguši kopā.Pa laikam redzam šādus telefonus.Ekskursijas laikā ir neliela 10 minūšu pauze, kurā var ieskriet WC un nedaudz iestiprināties, kā arī atpūtināt kājas.

Bet arī gida vadītās ekskursijas beigās turpat pazemē ir ēdnīca, kurai gids iedod kuponus, kas piešķir tajā atlaidi.Un turpat ir arī suvenīru veikals un milzīgs sāls kristāls, pie kura nofotografēties.Bet ar to jautrība nav beigusies. Ir jāstāv kārtējā rindā, lai uzbrauktu atpakaļ augšā no 136 metru dziļuma. Bērniem jau vairs nebija spēka:)Te gan ir jāuzmanās, jo rinda it kā dalās tajos, kas vēlas braukt augšā un tajos, kas vēlas apskatīt pazemē esošo raktuvju muzeju. Gids, kas pavadīja mūs uz liftu, angliski nesaprata un teica "no museum", līdz ar to šī izklaide mums izpalika. Bet bija īpaši "jautri", kad tikām saspiesti dzelzs būrī četros stāvos un melnā tumsā traucāmies augšā. Ja kādam ir klaustrofobija, iesaku šo daļu izlaist (nu, laikam raktuves tad nebūs īstā vieta, kuru apmeklēt).

Arī uzbraucot sagaida suvenīru veikals, kas ievelk arī mūs.

Bet gide stāstīja par īpašu torni, kuru nekādā gadījumā nedrīkst palaist garām, jo pēc tāda SPA kā tur mūsu seja būšot īpaši starojoša. Labi, skatāmies, kur tāds "Graduation tower" atrodas. Izrādās, tepat parka galā.

Bet parkā vēl atrodas arī bērnu laukumiņš:)

Ģimenes biļete uz sāls torni maksā 24 zlotus (apmēram 6 eiro), izrādās, ka var nopirkt pat abonementu un nākt regulāri, jo tas radot jūras gaisa efektu un esot ļoti veselīgs gan respiratorajai sistēmai, gan ādai.

Ja neredzēsi - neticēsi. Tornis ir veidots no zariem, pa kuriem lejā (pa sienām, kuras veido zari) tek sālsūdens. No augšas, protams, skats ir skaists.Tualetes šajā tornī nav.

Vēl par stāvvietām - braucot tuvāk raktuvēm, visapkārt aicina autostāvvietas, kuras maksā 20 eiro, un tur pieņem arī eiro banknotes. Ar bērnu ratiņiem raktuves apmeklēt nav aizliegts, bet jārēķinās, ka būs ļoti daudz jānes (atceramies par 800 pakāpieniem).

Noteikti ir vērts aizbraukt! Stāstījums un skati ir aizraujoši, arī bērni izbaudīja un skatījās ar interesi.