Nr.14 Ilze: Mēs esam kā trīs muskatieri!

Pirmajā mirklī šķita viegls uzdevums,jo katram taču ir cilvēki,kas jau no bērnības ir blakus. Tomēr izlasot uzdevumu kārtīgi un domājot par laimi nemaz tik viegli nav. Jā, cilvēki blakus ir- mamma, tētis, vecvecāki, kaimiņi,draugi. It kā ar katru no viņiem ir pozitīvas,laimīgas atmiņass, bet ir arī ne tik labās atmiņas! Ir draugi,kas iegūti pavisam nesen un ir sajūta ,ka tu viņus jau zini visu mūžu un esi gatavs uzticēt visdārgāko- bērnus( tātad savu laimi) .

Tomēr cītītgi pārdomājot par un pret secināju ,ka man no skolas laikiem ir draudzenes- divas. Mēs esam tāds kā nešķirami muskatieri- trīs! Ir gājis visādi- strīdi, salabšanas, ballītes, nebēdnības, asaras ....bet visas atmiņas saistībā ar viņām ir laimīgas. Tad nu varu teikt,ka man ir superīgas draudzenes,kura katra pēc būtības ir citādāka.Tomēr mēs visas trīs turamies kopā un atbalstam viena otru kā labās dienās, tā ne tik labās. Viņas man ir daudz palīdzējušas-gan pieskatot bērnus, gan dodot padomu,gan vienkārši uzklausot. Lai arī katrai no mums ir sava ģimene( bērni gan tikai man), mēs turamies kopā un satiekamies visos svētkos!

Tie laimīgākie mirkļi atmiņā ir jautrās ballītes mazajā lauku pilsētiņā.Kopīgie braucieni uz laukiem pusaudžu gados, mīlas pārdzīvojumi un eksāmenu drudzis.....ak ,cik daudz pozitīvu atmiņu un svarīgu brīžu esam kopā visas piedzīvojušas.

Viņas ir manu bērnu krustmātes- viena vienam,otra otram...jā, trešā vieta brīva! Uz viņām es varu paļauties,ja arī zvanītu nakts vidū ,noteikti steigtos palīgā.Un es viņām aŗi!

Un pavisam drīz mēs atkal kopā dosimies uz teātri- ta arī mums tradīcija,kaut kur doties manā vai viņu vārda ,dzimšanas dienā. JO kopīgi pavadītais laiks, sarunas, smiekli dod devu laimes, dod to prieka eliksīru,lai varētu pēc tam atkal turpināt ikdienu un darīt darbus. Brīžiem ir tik patīkami strādāt, pūlēties, censties,jo zini,ka pienāks diena,kad mēs satiksimies, izzklačosimies, un jauki pavadīsim laiku!Un arī mirkļos,kad nekur negribas iet, neko darīt ,tieši viņas mani izvelk no mājas, parāda,ka dzīve turpinās un viss ir labi,ir jādzīvo.

 Ak ..... paldies par uzdevumu, tiešām bija piemirsies,cik tuvas mēs visas esam,un cik daudz prieka un laimes sajūtas sniedzam viena otrai.

VISLABĀKĀ SEV- PIRMAIS uzdevums. Līdzcilvēki mums blakus