Krīze kā attīstība

Krīze ir lūzums, tas ir grūts pārejas stāvoklis starp jau nederīgo pagātni un vēl nezināmo nākotni. Krīzes pazīmes skar cilvēku pilnībā, bet jebkurā gadījumā tās ir pārmaiņas!

RSU Psihosomatikas klīnikas psihoterapeits un Attiecību skolas lektors dr. Artūrs Utināns skaidro, ka, krīzei sākoties, cieš cilvēka domāšanas process – ir lēnāka un saraustītāka domāšana, rodas grūtības pieņemt lēmumus, risināt problēmas. Ir bailes, vainas sajūta, noliegums, skumjas, arī fiziski simptomi, piemēram, nogurums, sirdsklauves, reiboņi, bezmiegs. Ja cilvēka dzīvē atgadījies kāds smags notikums un viņš minētās pazīmes izjūt ilgāk par divām nedēļām, varētu pieņemt, ka tā ir krīze.

Svarīgākais, ko var un ko vajag darīt, ja krīze sākusies, ir palīdzēt sev to pārdzīvot. Jānodrošina fizisks ķermeņa komforts (miegs, ēšana, kustības), emocionāli palīdz runāšana ar tuviem cilvēkiem, smagākos gadījumos – ar psihoterapeitu.

Ja krīzē nonākušais cilvēks saņem savlaicīgu palīdzību un krīzes iznākums ir pozitīvs, viņš ir ieguvis jaunu pieredzi (kā palīdzēt sev grūtībās), ir pieaugusi emocionālā izturība un ticība saviem spēkiem. Ja palīdzība netiek saņemta, krīzes norise nav labvēlīga, var parādīties fiziski un garīgi traucējumi.

Krīzes ir daļa no cilvēka dzīves. Izšķir traumatiskās, attīstības, dzīves jēgas (eksistenciālās) un spirituālās krīzes. Ikvienā no tām svarīgi apzināties notikušo, spēt adekvāti noreaģēt, mēģināt rast pozitīvu risinājumu, spēt pārorientēties.

Traumatisko krīzi izraisa negaidīti, neplānoti notikumi, nelaimes gadījumi, kas ietekmē arī tuviniekus un nelaimes aculieciniekus.

Attīstības krīzes veidojas, sastopoties ar neizbēgamiem psihosociālajiem augšanas un attīstības procesiem, tās saistītas ar nespēju ieiet nākamajā attīstības fāzē. Šādas krīzes var būt saistītas ar došanos uz bērnudārzu vai skolu, brāļa vai māsas piedzimšanu, pubertāti, studiju uzsākšanu, iestāšanos jaunā darbā. Attīstības krīzi var izsaukt laulība, grūtniecība, došanās pensijā.

Runāt par krīzēm, kas notiek konkrētā vecumā (piemēram, ik pēc septiņiem gadiem), ir aizraušanās ar skaitļu maģiju. Realitātē krīzi nosaka jaunas sociālas pārmaiņas, nevis skaitļa simbols.

Attīstības krīzes savā ziņā var uztvert kā kaut ko labu. Tās ir neizbēgamas jebkura cilvēka dzīvē, tās palīdz uzkrāt iemaņas, lai veiksmīgi risinātu dažādas situācijas.

Eksistenciālās jeb dzīves jēgas krīzes izpaužas kā vienpatības un izolētības sajūta pasaulē, savas letalitātes pēkšņa apzināšanās, pārliecība, ka dzīvei nav ārējas jēgas un mērķa, dzīves jēgas meklējumi, savas brīvības apzināšanās un sekas šādas brīvības pieņemšanā vai atstumšanā, izteikti patīkami vai sāpīgi pārdzīvojumi jēgas meklējumos. Dzīves jēgas krīzes visbiežāk rodas no attīstības vai traumatiskās krīzes, tomēr eksistences neskaidrība var rasties arī bez skaidri saskatāma provocējoša ārēja notikuma.

Mūsdienās daudzi pētnieki izšķir arī spirituālās krīzes: reliģiskās un spirituālās problēmas, ticības zudums vai apšaubīšana, ticības, rituālu vai draudzes maiņa, iesaistīšanās jaunajās reliģiskajās kustībās vai kultos.

Savā ziņā visa dzīve sastāv no krīzēm. Krīze ir attīstība.

Plašāka informācija par Attiecību skolu un iespējām pieteikties: www.psihosomatika.lv, info@psihosomatika.lv, 67625655. 

Psihosomatiskas klīnika atrodas Kapseļu ielā 23, Rīga (Pārdaugava).

Tālrunis: 67625655

E-pasts: info@psihosomatika.lv

www.psihosomatika.lv