Nr.10 Andra: Ja tu jutīsies mīlēta, tu būsi laimība

27. Jan 2017, 12:13

Atveru acis un logā redzu pirmo ausmu, tuvojas pavasaris. Drīz caur sniega segu sāks spraukties pirmie ziedi.

Izeju no guļamistabas un sajūtu hiacintes maigo smaržu. Uz dīvāna mīļi murrā kaķis un es ar kafijas krūzi ieritinos krēslā. Tagad dažas minūtes tikai man. Mājā ir klusums, jo visi vēl guļ, es izbaudu šīs dažas minūtes pirms rīta cēliena. Ievelku dziļi elpu un aizveru acis. Es jūtos laimīga.

Tagad esmu gatava celt mājiniekus un doties dienas gaitās.

Mazais Gustiņš ar aizvērtām actiņām ierāpjas klēpī un stingri piespiežas klāt. Mazais , mīļais kamolītis ir silts un tik mīļš. Kad esam saģērbušies, viņš apliek rokas ap kaklu un klusu iečukst ausī, nes mani ome lejā. Viņa vaidziņš pieskaras manam un es jūtos laimīga.

Pie skolas, Katrīnīte man pamāj ar roku un saka, lai tev laba diena, māmiņ. Es noskatos, kā viņa aizskrien uz skolu. Vai es esmu laimīga, jā, noteikti.

Pēcpusdienā uz telefonu atnāk izziņa ar smaidošu sejiņu, bet pēc tam - Mammīt man tevis pietrūkst… Drīz jau mēs visi braucam mājās.

Man ir bijusi laba diena Esmu iepazinusies ar jauniem, interesantiem cilvēkiem. Mazai meitenītei nosūtījusi drēbītes, jo viņu ģimeni ir piemeklējusi nelaime, uguns izpostīja viņu dzīvesvietu. Beidzot manā īpašumā ir sen noskatītā orhideja, kas plauktā ar nocenotiem augiem sagaidīja tieši mani. Vai es esmu laimīga? Noteikti, jo varu ar gandarījumu atskatīties uz pagājušo dienu.

Ir vakars un mazie ir jau gultiņā. Vienam jāstāsta pasaka, bet otram jādzied dziesmiņa un pēc mirkļa dziedāšanai pievienojās abi bērni. Pēc maza mirkļa divas mazas sirsniņas jau guļ saldā miegā. Es atlaižos gultā, un labpatika izstiepjos, cik jauki tā izbaudīt brīdi pirms miega……..

Katra diena sastāv no daudz mazām laimītēm, tās ir jāprot saskatīt un izbaudīt. Šodien es pirmo reizi uzrakstīju savu pirmo, pastāvīgo projektu, jo ļoti gribu izdarīt kādu labu darbu . Ar gandarījumu pārlasu rakstīto. Es to esmu paveikusi, patstāvīgi, viena pati. Vai TĀ IR LAIME? Noteikti, jo esmu ieguvusi jaunas zināšanas.

Braucot mašīnā, vīrs atver kastīti ar maizītēm, viņš nav apēdis visas, lai vakarā braucot mājā būtu ar ko mani pacienāt. Teiksiet sīkums, protams, bet patīkami.

Dzīve vispār sastāv no sīkumiem.

Sīkas pārestības noved pie attiecību pārtraukšanas, bet sīkas laimītes pie harmonijas ģimenē.

To var saukt par prasmi sadzīvot un cienīt vienam otru. To var saukt par priekšnosacījumu mīlestībai.

Ja tu jutīsies mīlēta, tu būsi laimība, bet, ja būsi nelaimīga, jutīsies nemīlēta.