Nr. 18 Feja: Laime ir dvēseles stāvoklis

„Divas kājas man uz ielas apjautājas, kā man klājas...”, dungoju pie sevis dziesmiņu, sestdien izraujoties no mājas viena pati un dodoties nelielā pastaigā. Jā, kā gan klājas man, mums ar vīru kā laulātam pārim, man kā divu bērnu mammai? Pēc bērniņa piedzimšanas, protams, sāku pārvērtēt savas vērtības, cenšoties apjaust, kas ir svarīgākais, kas var pagaidīt, saliekot savas sajūtas pa plauktiņiem, tāpēc arī šogad piedalos projektā. Lai sakārtotu savus „bēniņus”, atrastu atbildes uz saviem jautājumiem un sajustos lieliski.

Es neesmu vairs tā padsmitniece, kura uz skolu gāja ar džemperīti, kurš neapsedz nabu, es arī neesmu vairs tā meitene, kura ir gatava „sēdēt” uz ūdens un rīsu diētas, lai patiktu citiem, tāpat arī es vairs neesmu tā, kura gatava sēdēt birojā līdz pusnaktij, jo es gribu būt mājās ar saviem mīļajiem. Es esmu es. Īpaša, unikāla un forša. Dažbrīd skarba, dažbrīd mīļa, sabalansējot abus pretpolus tā, lai pārējie neatļautos man kāpt uz galvas. Vai gadiem ir nozīme? Domāju, ka nē... tie svarīgi noteikti kļūst vien tajā brīdī, kad ik mēnesi manā kontā tiks ieskaitīta pensija un mana vienīgā ikdienas izklaide būs sēdēšana pie radio, klausoties ziņas. Bet tagad man baudu dzīvē sagādā citas lietas. Piemēram?

Piemēram, krāsas visapkārt, melodiskas skaņas, skaistas vietas un smiekli.

Savulaik, kad mācījos vēl pamatskolā, modē bija tā dēvētās „anketas”, kad no klasesbiedra pie klasesbiedra ceļoja kladītes, kurās vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par mīļāko dziesmu, grupu, ēdienu, krāsu utt., utjp. Atcerēsimies skolas laikus? Aiziet! Pie reizes arī iepazīsimies.

Kura ir tava mīļākā krāsa? Zaļa! Tas dzīvespriecīgais pavasara zaļais tonis, kad sajūti – jā, tūlīt, tūlīt būs! Tas mirklis, kad daba mostas, kad acis apžilbst no zaļuma un enerģijas. Šim zaļajam ir tik liels spēks un vara, pamazām pārvēršoties un kļūstot nobriedušāka.

Kurš ir tavs mīļākais ēdiens? Debesmannā. To ēdot jūtos kā pasakā, kā atkal nonākusi bērnībā, kad zāle bija zaļāka, bet debesis zilākas. Lēnām ar karotītēm ēdot debesmannā, jūtos kā priviliģēta, jo man tiek dota iespēja nogaršot gaisīgu, pūkainu mākoņa gabaliņu. Un šādus brīžus, kad esmu tikusi pie debesmannā bļodiņas, es nemainītu. Aizveru acis un izbaudu katru debesmannā malciņu.

Kura ir tava mīļākā dziesma? Ziniet, nosaukt mīļāko dziesmu būtu tas pats, kas izraut visus zobus. Visi vajadzīgi, visi pilda savu funkciju. Tāpat ar dziesmām un melodijām – katrai sava vieta un laiks. Un ir brīži, kad par manu mīļāko melodiju kļūst klusums. Jo tas ir mirklis tikai man vienai, kad varu dzirdēt savas domas un sajust, ka elpoju. Tāpēc, lai šodienai skan dziesma par klusumu... Starp citu, klusums var būt tik dažāds.

Kurš apģērbs tevi dara laimīgu? Ak, mīļie un labie! Mani laimīgu dara apģērbs, kas ir kā kompliments manai figūrai. Tāds, kurā nejūtos kā cīsiņš mīklā un kura šķēlums vai dekoltē nav dziļumā līdz nabai. Es nejūtos piesaistīta apģērbam un neesmu no tām, kurām ir laimīgās apakšbiksītes vai blūzīte, kura tiek vilkta vienmēr, kad nepieciešama veiksme un jāaizstāv kāds liels projekts vai priekšā kāds cits svarīgs notikums. Es paļaujos uz savām zināšanām un veselo saprātu, jo ne jau kleitas krāsa ir noteicošais manam IQ līmenim. Protams, es nebūšu laimīga brīdī, kad pusdienās manai blūzei uzkrīt biešu salāti, bet pēc stundas ir svarīga tikšanās, vai arī visu dienu jāknosās, jo veikalā pagadījies nopirkt zeķbikses, kuras rada diskomfortu (jūs taču zināt, ka ir tāds negantas zeķbikses, kuras uzvelkot visu laiku jākasās). Es neesmu piesaistīta apģērbam. Tieši tāpēc ar vieglu roku vakar pat veicu skapja tīrīšanu, izmetot daļu drēbju, bet daļu – atliekot labdarībai.

Kura ir tava mīļākā filma? Laikā, kad mājās ir mazi bērni, ir daudz grūtāk atrast laiku, lai skatītos jaunas filmas, tāpēc starp mīļākajām noteikti minēšu divas – „Mans draugs nenopietns cilvēks” un „Miljons dolāru mazulīte”. Abas liks padomāt par to, kas dzīvē ir svarīgākais un saprast, ka ne jau viss dzīvē nāk viegli. Ir grūti būt ideālistam, kurš vēlas, lai arī citi pieņemtu Tavus ideālus un būtu ar tādām pašām vērtībām. „Miljons dolāru mazulīte” ir skaudra filma – par apņemšanos un cenšanos sasniegt savus mērķus. Reālistiskas filmas, kuras skatoties gribot negribot es pārdomāju savu dzīvi, savas vērtības un laimes mirkļus.

Kurš ir tavs dzīves spilgtākais laimes mirklis? Man tagad noteikti vajadzētu minēt, ka tā ir bērnu piedzimšana vai manas kāzas. Nu, tādi tipiskākie meiteņu laimes mirkļi. Tomēr par savu laimes mirkli es nosaukšu sava dzīvesbiedra satikšanu. Jo tā bija kā laimes spēle, kā laimes rats, jo tikpat labi mēs varējām arī nesatikties. Un tad nesekotu pārējo laimes mirklīšu, kuri kā pērlītes savērti uz manas dzīves pavediena.

Tas bija skaists, mierīgas rudens vakars, kad pirmo reizi ieraudzīju viņu. Tovakar spīdēja mēness – tik apaļš kā bumba – un manī radās tā sajūta, ka viņš ir tas cilvēks, kuru es vēlētos apskaut un nelaist vaļā visu savu dzīvi. Vienlaikus tik egoistiski, bet arī skaisti.

Laime – tā nav dzīve bez rūpēm un skumjām, laime – tas ir dvēseles stāvoklis.