Nr.10 Andra: Esmu pateicīga liktenim, kas man ir devis tik daudz

“Maza meitenīte sēdēja uz celīšiem ielikusi galvu omītes klēpī.  Mana mazā zeltmatīte, ko tu darīsi, kad manis nebūs. Tikai tad tu sapratīsi. Cik ļoti es tev pietrūkstu…..”

Šo vārdu jēgu es sapratu daudz vēlāk.  Mēs katrs esam savādāks, ar savu dzīves uztveri, spēju just un mīlēt un protams būt laimīgai.  Kas ir laime? Tas ir pastāvīgs stāvoklis un nav jābūt trakam, lai justos laimīga pastāvīgi. Nepieciešams ir tikai salīdzināt to, kas ir tev  dots, bet citiem nav.

• Man ir vīrs, kurš mani mīl un kuru mīlu es, bet varētu nebūt.
• Man ir bērni, bet varētu nebūt.
• Man ir mazbērni, bet varētu nebūt.
• Man ir darbs, kurš man patīk, bet daudziem tā nav.
• Es esmu atradusi savu īsto vietu šajā dzīvē, bet daudzi to neatrod līdz dzīves beigām.
• Man ir dota dzīve, bet citiem dzīve apraujas vēl nedzimstot.
• Es varu priecāties par sauli, jo redzu, bet citi dzīvi pavada tumsā.
• Par mūziku, jo dzirdu, bet ir cilvēki, kam tas liegts

Es priecājos par katru rītu, par ziemu, vasaru , pavasari un rudeni un esmu laimīga.

Mums pieaugot mainās vērtības un mēs gūstam pieredzi

Laimīga ir tā sieviete, kas prot sevi pieņemt tādu, kāda esi. Es to esmu izdarījusi, kaut gan ceļš līdz tam nemaz nebija viegls. Mēs bieži sūrojamies par to, kas mums nav dots. Reizēm šīs vēlmes ir pavisam nenozīmīgas, bet mūsu egoisms ir gatavs kliegt “Cik ļoti esam apbižotas”.

Iemācies nepārmest un neapvainoties

Mēs bieži uzdodam sev jautājumus, kas sākas ar “Kāpēc”, bet nekad nemeklējam atbildes. Kāpēc man nav mājas, kāpēc es neapprecēju to vīrieti un tā var turpināt bezgalīgi, bet reti mēs mēģinām atrast atbildi uz saviem jautājumiem. Es mācos pieņemt dzīvi un cilvēkus tādus, kādi viņi ir un viņi pieņem mani tādu, kāda esmu es. Uz izrādās, ka atkrīt daudz “Kāpēc”. Es daru lietas, kuras man patīk, nevis tāpēc, lai kāds man teiktu paldies, bet tāpēc, ka es no tā gūstu gandarījumu. Es uzsmaidu, katram paziņam un kaimiņam, jo viņš nav vainīgs, ka es no rīta esmu piecēlusies sliktā garastāvoklī. Es izbaudu katru īso mirkli, kuru pavadu vienatnē ar sevi.

Analizē katru situāciju un mācies no kļūdām

Cilvēki mums pakārt ir ļoti dažādi un es cenšos iet pie katra ar atvērtu sirdi. Protams, ir rūgtuma brīži, bet tā ir iespēja pajautāt sev “Ko es darīju nepareizi, kāpēc ir tāds iznākums”. Es atļauju sev nodarīt pāri tikai vienu reizi, pēc tam es zinu, ka šo cilvēku sev klāt nelaidīšu. Mēs būsim labi paziņas un tikai.

Katrs cilvēks mūsu dzīvē  ienāk ar noteiktu uzdevumu

Es mācos no katra cilvēka, kas man ir blakus. Es zinu, ka viņš pie manis ir nonācis ar noteiktu uzdevumu.  Daudz šādas tikšanās man ir palīdzējušas pārvarēt sevī dažādas bailes, ne pārliecinātību, es esmu iemācījusies uzņemties atbildību, esmu kļuvusi daudz spēcīgāka. Precīzi māku noteikt mērķus un atrast īsto ceļu, lai tos īstenotu.

Ieklausies un analizē situāciju

Esmu iemācījusies sadzirdēt sevi un tas ir pateicoties tam, ka nedalu cilvēkus labajos un sliktajos, bet katrā situācijā mēģinu atbildēt sev uz jautājumu: Ko tu pati  esi darījusi, lai būtu savādāk.

Un gadiem ejot, cilvēki nāk un iet, bet paliek paši tuvākie, tie uz kuriem vari paļauties jeb kādā situācijā. Es vairs nepārdzīvoju, ja kāds aiziet, tātad tā ir jābūt. Ir situācijas, kuras mēs nevaram ietekmēt, līdz ar to nav vajadzības tērēt savus spēkus un peldēt pret straumi. 

Es nemēģinu pārliecināt citus, ka daru to, kas darīs labumu arī viņiem.  Es to daru, jo man tas patīk un es zinu, ka būs cilvēki, kas domās tāpat kā es un būs tādi, kas man nepiekritīs. 

Pasaku paldies par to, kas tev ir dots

Es zinu, ka viss, kas man ir dots dzīvē ir iegūts pateicoties maniem tuvajiem cilvēkiem. Omīte ir mans sargeņģelis vēl joprojām, un es patiesi ticu, ka šis eņģelis sēž man uz pleca arī tagad. Īpaša vieta manā dzīvē ir tiem dažiem maniem īstajiem draugiem, kas man ir blakus arī tad, ja uzskata, ka daru ko nepareizi, kas nenosoda, ja nepazvanīšu, bet ieliek LIKE, kārtējam rakstam facebook. Es zinu, ka viņi ir kopā ar mani. Mani bērni no kuriem mācos un ar kuriem mācos dzīves gudrības. Vīrs, kas ir mans iedvesmotājs un mazie mazbērniņi, kas man ļauj justies atkal jaunai. Es esmu  ļoti bagāta un laimīga.

Es katru rītu pamostoties pateicos par to, ka mana dzīve ir tik bagāta, ka man ir dots tik daudz.  

VISLABĀKĀ SEV- PIRMAIS uzdevums. Līdzcilvēki mums blakus