Nr.24: Blakus kopā

23. Jan 2017, 22:57

Līdzās kopš bērnības, protams, bija vecāki un kopš 6 gadu vecuma pievienojās brālis, bet no 9 gadu vecuma māsa. Bērnībā man kā vecākajai māsai bija jāpalīdz pieskatīt sīkos un arī uz skolu un pēc skolas jāsavāc. Bija daudz strīdu un kašķu kā jau brālim ar māsām. Ar māsu gan draudzīgi dzīvojām un bijām labākās draudzenes. Pašlaik tieši māsas pietrūkst visvairāk, jo jau trešo gadu dzīvo ārzemēs un atbrauc reti:( Kaut bieži sazināmies, sarakstāmies, bieži skumstu, ka mazā māsa ir tik tālu...

Ar brāli tagad jau draudzīgi satiekam:) ir lielais onkulis dēlam un krusttēvs meitiņai.

Tieši pirms dažām dienām domāju, ka esmu laimīga, jo man viss jau ir par ko sapņoju bērnībā- laimīga ģimene: vīrs, divi bērni, māja, kaķis:)

Ko gan vēl var vēlēties? :) Protams, uznāk arī man tumšie brīži, kad bērni neklausa, vīrs burkšķ utml, bet tie jau dzīves sīkumi. Jātver dzīve vieglāk un ar smaidu! :)