A.Simsons: "Iepriekšējā dzīvē būšu ko labu izdarījis, jo šajā dzīvē mani tā lutina"

Armands Simsons - TV raidījuma “Superbingo” un pasākumu vadītājs, hokeja kluba Rīgas “Dinamo” tehniskais direktors kopā ar sieviņu Ivetu audzina 4 meitas, no kurām jaunākā, vēl nav sasniegusi gada vecumu. 

Par Ivetas un Armanda ģimeni ir palicis iespaids, ka viņi tiek cauri visam. Ka spēj vien otru “celt” un vienmēr būt blakus. Armands un Iveta, Māmiņu kluba TV raidījumā, lielajā intervijā ļāva mums ieskatīties savā ikdienā un attiecībās.

Lai gan Armands Simsons atzīst, ka tad, kad ģimenē bija viens bērns, ar čomiem aizskriet uzspēlēt hokeju bija daudz vienkāršāk. Ar katru nākamo bērnu šī iespēja samazinās, bet Armanda prāt, vissvarīgākās ir prioritātes. Kad tās tiek izvērtētas, tad nerodas jautājums par to, kas ir galvenais un kā var tikt ar visu galā, piemēram 4 meitām.

Iveta, atklājot lielās ģimenes priekšrocības, stāsta, ka: “ Ar 4 meitām nav ne grūtāk, ne vieglāk, nekā ar trīs un divām. Lielās meitenes man ļoti daudz palīdz.”, savukārt Armands, starp ģimeni un bērnu lietām, spēkus sevī atjauno uzvelkot botes, aizšņorējot un skrienot. Pilsētā un ielās.

Grūtāk ir tad, kad esi mamma trīs mazām meitenēm, bet ar ceturto, šo grūtumu vairs nejūt un tiek iegūtas jau pavisam citas sajūtas, stāsta Iveta un Armands bauda to, ka ar katru nākamo bērnu ģimenē visa kļūst vairāk – emocionāli, fiziski un galvenais, mīlestības kļūst vairāk!

Iveta atklāj, ka ir nācies dzirdēt par to, ka sieviete, kas ir tikai mamma, jau nav nekas īpašs, tomēr laika gaitā iemācījusies to laist gar ausi, distancēties un darīt to, kas patīk.

“Esmu mamma savam meitiņām, un tas ko domā citi, mani neinteresē.”

Armands par darbu televīzijā.

Sākumā Tu neko nesaproti, bet vēlāk atnāk apziņa, ka viss notiek pareizajā laikā un pareizajā vietā. Viss sākās ar basketbola komentēšanu, lielais skolotājs Anatolijs Kreipāns, basketbols, jaunatnes līgas spēles, to komentēšana un pirmā pieredze televīzijā.

Dzīvojot te pie vieniem, te pie otriem vecākiem, attiecību sākumā, Armands bija nolēmis, ka stabilitāti un pamatu viņam sniegs noliktavas pārziņa amats, uz kuru viņš pieteicās darbā, tomēr dzīvē viss iegrozījās savādāk un viņš saņēma piedāvāju pamēģināt darbu TV.

Un nu Armands ir tur, kur mēs viņu redzam. Gan dažādos pasākumos kā to vadītājs, gan TV raidījumā Superbingo. Regulāri satiekams Rīgas Dinamo spēlēs un Rīgas ielās, ar austiņām ausīs un skrienamajām kurpēm kājās. Tajā brīdī tas ir laiks sev. un vēlreiz atgriežoties pie dzīve prioritātēm, Armands ir sapratis, ka: “Vislielākā dzīves prioritāte ir attieksme un attiecības. Attiecības tiek veidotas gadiem, tās sabrucināt var vienā mirklī.”

“Nekas nav mūžīgs. Cipari pasē stāv uz vietas, bet mēs ejam uz priekšu un svarīgākais tajā ir tas, kā mēs pret lietām, ko darām, izturamies.”

Kā ir kļūt par vecākiem?

Kad beidzot tas ir noticis, tad vecāku lielākā laime, ko atklāj Iveta, ir bērniņa uzlikšana uz krūtīm. “Viss dzemdību process. Viss kā tas notiek un gala rezultātā tā sajūta, ka no Tevis iznāk tāds maziņš mīļš..”

Iveta un Armands atklāj, ka tad, kad sagaidīja pasaulē meitiņu Patrīciju, nācās piedzīvot arī nepatīkamas sajūtas, jo kamēr ģimene atkopās no dzemdību sāpēm un sajūtam slimnīcā, pa nakti tika apzagts viņu dzīvoklis.

Ir neapspriežams jautājums par to, ka ja Jūs esat divi, tad divatā ejat cauri arī bērna dzimšanai. Kā nozīmīgu un svarīgu Armands uzskata tēta piedalīšanos dzemdībās un atklāj, ka pat tad, ja viņš nevar Ivetai palīdzēt un vienkārši būt dzemdību iestādē: "Ir labi, ka ir kāds, ko no dzemdību zāles izsūtīt ārā, jo ko tad no turienes izsūtīt, ja tā tēta tur nebūtu" retoriski jautā Armands.

Kā ieteikumu citiem tētiem, viņš noteikti var minēt savu pieredzi. Laikā, kad topošā māmiņa piedzīvo visspēcīgākās kontrakciju sāpes, spiedieni uz krustiem, noteikti palīdz. (Par to, kā tētis var atbalstīt topošo māmiņu, noteikti vairāk vari uzzināt arī Māmiņu kluba Vecāku skolā)

Ceturtais bērniņš ģimenē, tas noteikti nav viegls lēmums – mēs vēlamies vēl vienu bērniņu vai nē, tomēr Ivetas un Armanda ģimenē šis notikums bija izsapņots un ļoti īsts. Ziemassvētku laikā, ar Ziemassvētku dziesmām, sniega pārslām aiz loga un īstajām sajūtām.

Apstiprinot Armanda teikto, Iveta ir pateicīga par to, ka Armands ir bijis viņai šajos mirkļos blakus, atklājot, ka īsti pat iedomāties nevarētu kā būtu, ja viņai dzemdību pieredzei būtu jāiet cauri vienai.

Tas ir ļoti īpaši, kā Iveta un Armands joprojām spēj viens uz otru skatīties. Ar īstu mirdzumu acīs un sajūtām, kas silda. Tā ir sajūta, kas liek domāt, ka katrā no mums kaut kur slēpjas tā spēja būt – vienam otram, lai palīdzētu izaugt sev un saviem bērniem! 

Paldies, Iveta un Armand, ka dalījāties savā stāstā! Esiet laimīgi! 

Māmiņu klubs, 2018