Vai tad mēs esam tik ļoti dažādi? Vai tiešām vīrietisir no marsa un sieviete no venēras? Man tā neliekas. Man liekas ka nē . Mēs esam kā divas ābola pusītes kuras mēs meklējam un atrodam. Pamatā mēs jau gribam abo vienu -tuvību un ģimeni. Un tas jau veido visa pamatu, kas arī ir tas uz kā mēs cēlām sava piramīdas un šis tas ir tas ko mēs gaidām viens otra ir vienāds.

Rakstot vēstuli domāju kā to nogādāt sev. Un tad atcerējos, ka bērnībā ieraku zemē "laimītes". Ja nu kāda neatceras kas tas ir pastāstīšu. Tie bija ziedi kas bija ielikti nelielā izraktā bedrītē un vursū uzlikts stikls un aizberot ciet bija jāatzīmē kur tas atrodas, lai uzmanīgi atverot atrastu šo laimīti. Tā nu pēc kāda laiciņa došos uz savu dzimto pusi un ierakšu šo vēstuli tur kur rakām laimītes, lai es atrastu šo vēstuli.

To ka man ir vislabākais vīrs es pārliecinos ik pa laikam. Šonedēļ neviļus nācās salīdzināt manu vīru ar citiem vīriešiem, kas man ir apkārt. Ievēroju ka ir īpašības kas man citos kaitina, jā protams arī mans vīrs nav ideāls, bet varbūt esmu jau pieradusi. To ka viņš man ir visslabākais vīram atgādinu ik pa laikam , tā arī sakot, uz ko parasti saņemu atbildi- Kāds nu es tur pats labākais, esmu pats parastākais, bet tu mana saulīte esi vislabākā. Protams ka reizēm jau vīrs neibilst un saka paldies. Taka es ik pa laikam ar vārdiem atgādinu ka viņš man ir svarīgs, bet arī ar darbiem to atgādinu. Rūpējos par viņu un iepriecinu ar ko gardu. Soreiz vīru iepriecināju ar citronu melleņu mafiniem.

Mūsu ģimenes recepte.

Visu pamatā milti - Uzticība

Tad saldumam cukurs- Bučas , apskāvieni , uzmanības izrādīšana.

Krāsai un arī rūgtumam Kakao - ģimene , bērni , jo lai cik tie dod prieku tomēr savs rūgtums ir grūtības ko mēs negaidamām.

Un vēlreiz milti , bet ar riekstiem - jo tie esam mēs kopā stipri no ārpuses bet iekšā slēpjas maigums, ka rādāms tikai pašiem tuvākiem, kad iegūta uzticība.

Bet pa virsu nedaudz kanēlis- kas ir kaisle, sekss, kam ir jāpiedod asumiņš .

Tāda nu ir mūsu ģimenes recepte. Šo burciņu jāizmanto ja nu galīgi nav noskaņojums, jo reizēm man gatavojot paceļas noskaņojums un pazūd dusmas.

Un ko es ieguvu ? Ne jau es viena ko ieguvu to ieguvām mēs abi. Es iemācījos paskatīties uz savu vīru citādāk , ielūkoties viņā, viņa vēlmēs. Iemācījos lūgt palīdzību. Iemācījos pateikt paldies. Ko ieguva vīrs ? Viņš tika palutināts, tika uzklausīts, viņš saņēma rūpes, saklasīja manas vajadzības un centās tās izpildīt.

Tātad secinu ka mēs abi esam ieguvēji un šīs četras nedēļas ir kā sākums lai attiecībās uzturētu mīļumu un atgādinātu ka mēs esam viens otram un nevajag mums citus, jo visu pirms mums visu mūžu ir jāiepazīst vienam otru.

Labākā sieva 2014: ceturtais uzdevums