09.05 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 6
Obstruktīvās defekācijas sindroma jeb apgrūtinātas vēdera izejas gadījumā dažkārt papildus diagnostikai, pacientam nepieciešami arī papildus izmeklējumi. Kādi, un ko ar to palīdzību nosaka? To stāsta Kaspars Snipe, Ilze Sedleniece, Aigars Martinsons, Aija Kusmane un Ints Bruņenieks.
Resnās zarnas tranzīta laika izvērtēšana
Resnās zarnas tranzīta laiks ir izmeklējums, ar kura palīdzību iespējams novērtē zarnu funkciju.
Visvienkāršākā un populārākā metode ir rentgenpozitīvie marķieri, ko iedzer 3 devās, katru dienu pa vienai (katrā devā ir 24 marķieri). Piektajā dienā pēc pirmās marķieru porcijas tiek veikts rentgenuzņēmums. Ja tranzīta laiks ir normāls, zarnās konstatē mazāk par 50 marķieriem.
Par lēnu tranzīta laiku uzskata, ja pa visu zarnu ir vairāk nekā 50 marķieru. Šādā gadījumā rentgenuzņēmumu atkārto 8. dienā pēc pirmās marķieru porcijas iedzeršanas un izvērtē, vai marķieri resnās zarnas gaitā ir izkliedēti vienmērīgi vai notikusi to koncentrēšanās izolēti rektosigmoidālajā zonā.
Obstruktīvās defekācijas sindromams uzskatāms par pierādītu, ja vairākums marķieru lokalizējas rektosigmoidālajā zonā.
Anorektālā manometrija
Anorektālā manometrija nav viens tests, bet gan mērījumu sērija: anālā sfinktera funkcijas, rektālās jutības, rektoanālā refleksa novērtējums un rektālā pildījuma noteikšana.
Anālā kanāla spiediens izmērāms dažādos veidos. Aizcietējumu pacientam manometrija palīdz noteikt motorās un sensorās novirzes anorektālajā zonā.
Šī izmeklēšanas metode dod iespēju atpazīt trīs anorektālas motorās disfunkcijas:
- traucētu anālo atslābināšanos (anālā miera spiediens nav izmainīts);
- paradoksālu anālo saraušanos (anālā miera spiediens ir paaugstināts);
- abas patoloģijas kopā.
Ar rektālo manometriju var konstatēt arī rektālās jušanas disfunkciju. Tā nosaka iniciālo jušanu un nepieciešamības sajūtu pēc defekācijas.
Defekogrāfija
Defekogrāfiju izmanto anālā kanāla un taisnās zarnas vizualizācijai miera stāvoklī un defekācijas laikā.
Pusotru – divas stundas pirms izmeklējuma pacients iedzer 50-1000 ml perorālas kontrastvielas, turklāt pirms pašas procedūras taisnajā zarnā tiek ievadīti aptuveni 150 ml fēču konsistences kontrastvielas. Procedūras laikā tiek veikti rentgenuzņēmumi miera, spiešanās un taisnās zarnas satura evakuācijas laikā.
Šis izmeklējums ļauj izvērtēt anatomiskas un funkcionālas izmaiņas anorektālajā zonā defekācijas laikā.
Viens no vissvarīgākajiem kritērijiem izmeklējuma rezultātu interpretācijā ir anorektālais leņķis, ko mēra miera stāvoklī, spiešanās un evakuācijas laikā. Defekācijas laikā anālais kanāls noslīd un anorektālais leņķis paplašinās.
Šis izmeklējuma dod iespēju konstatēt starpenes noslīdējuma sindromu vai anatomisku obstrukciju, kas varētu būt cēlonis aizcietējumiem (rektocēli, enterocēli, invagināciju, rektālu prolapsu, rektocēli, anismu).
Ultrasonogrāfija
Ar ultraskaņas palīdzību var izvērtēt starpenes un anālā kanāla anatomiju. Ir būtiski izvērtēt anālā kanāla slēdzējmuskulatūras gredzenu bojājumus, kas rodas gan ievainojumu, gan traumatisku dzemdību rezultātā.
Dinamiskajā US izmeklēšanā izvērtē orgānu savstarpējās attiecības. Ar tās palīdzību izmeklēšanas laikā izvērtē orgānu kustību sasprindzināšanās un spiešanās laikā.
Šī izmeklēšana rada priekšstatu par mazā iegurņa orgānu noslīdējumu un taisnās zarnas invagināciju. Šī metode neaizvieto defekogrāfiju, bet tās viena otru papildina.
Balontopogrāfija
Šī metode dod iespēju vienlaikus izvērtēt anorektālo un iegurņa pamatnes funkciju.
Šā izmeklējuma veikšanai izmanto cilindrisku lokanu balonu, ko ievieto anālajā kanālā un taisnajā zarnā un kas piepildīts ar šķidru kontrastvielu. Balona forma kopā ar anālā kanāla formu tiek reģistrēta.
Šis izmeklējums palīdz vizualizēt anālo kanālu statiskā un aktīvas funkcijas laikā, vienlaikus mērot spiedienu anālajā kanā lā un nosakot anorektālo leņķi. P
Balona ekspulsijas tests
Salīdzinājumā ar citiem izmeklējumiem, šis vienkāršais tests nedod tik daudz informācijas par izgrūšanas vai iztukšošanās obstrukciju, taču pierāda obstruktīvo defekāciju.
Veicot izmeklējumu, taisnajā zarnā ievieto gumijas balonu, ko uzpilda ar 50-100 ml fizioloģiskā šķīduma. Tad pacients tiek lūgts izstumt balonu. Ja defekācija ir netraucēta, to iespējams izdarīt bez grūtībām, taču pacients, kam ir Obstruktīvās defekācijas sindroms, balonu izstumt nav spējīgs.
Elektromiogrāfija
Elektromiogrāfijas testu veic, izmantojot adatas elektrodus, ko ievieto sfinktera muskuļos, lai reģistrētu to elektrisko aktivitāti.
Lai gan daudzos aizcietējumu pacientu pētījumos pierādīta paaugstināta vai atšķirīga puborektālā muskuļa aktivitāte spiešanās laikā, tomēr anālā sfinktera muskuļu elektromiogrāfijai ir būtiska klīniska nozīme aizcietējumu gadījumos ar taisnās zarnas izejas daļas obstrukciju.
