Kā sagatavot savu mājdzīvnieku bērniņa ienākšanai ģimenē?

14. Apr 2012, 00:00

Mājdzīvniekus nereti sauc par bērniem - par viņiem ir jārūpējas, viņus ir jāaudzina, viņus gribas palutināt, tāpēc, kad ģimenē ienāk īsts bērniņš, uzmanība tiek pārslēgta uz jauno ģimenes locekļi, bet dzīvnieciņš var kļūt greizsirdīgs.

Piedāvājam dažus padomus, kā sagatavot savu mājdzīvnieku šāda veida pārmaiņām!

1. Jau grūtniecības laikā ir vērts mīlulim pastāstīt par to, ka ģimenē ienāks mazulis, pakāpeniski dzīvnieciņš ir jāpieradina pie bērniem. Ņemiet dzīvnieciņu līdzi, ja ir iespējams, dodoties ciemos tur, kur ir bērni, lai viņš pierastu pie situācijas.

2. Laikus dzīvnieciņu pieradiniet pie jauna dienas režīma un ierobežotas pārvietošanās pa dzīvokli, tad viņam ierobežojumi nesaistīsies ar to, ka ģimenē ir jauns ģimenes loceklis, jo pārmaiņas sākušās vēl pirms mazuļa ienākšanas ģimenē.

Piemēram, ja plānojat, ka suns vairs negulēs pie jums gultā, atradiniet viņu no šī ieraduma savlaicīgi. Tas pats attiecas gadījumā, ja esat nolēmuši, ka suns nedosies uz kādu citu istabu utml.

3. Pirms pirmās tikšanās ar jaundzimušo (kamēr mamma ar mazuli ir dzemdību iestādē) mājdzīvniekam, piemēram, sunim, var dot pasmaržot kādu mazuļa drēbīti, ko mazais jau ir vilcis, lai dzīvnieciņš iepazītos ar mazuļa smaržu un sāktu pierast pie tās.

4. Pirms atbraukšanas no dzemdību nodaļas ierakstiet mazuļa balsi un dodiet dzīvniekam paklausīties, tagad to izdarīt ir ļoti vienkārši, vajag vien ieslēgt mobilo telefonu.

5. Un te nu pirmā tikšanās ir klāt! Speciālisti apgalvo - ja jaundzimušo noliksiet pie suņa kājām vai turēsiet to vienā līmenī ar dzīvnieka actiņām, tad tas uz visu dzīvi jutīs atbildības sajūtu par bērnu, kā arī - kļūs par uzticamu aukli. Ja to darīt nevēlaties, tad ļaujiet dzīvniekam paošņāt vismaz mazuļa rociņas un kājiņas.

6. Neaizmirstiet pastāvīgi glaudīt dzīvnieciņu, lai viņš nejustos atstumts un pamests tāpēc, ka viņu esat iemainījuši pret mazuli.

Personīgā pieredze

Anna

Dzīvnieks mūsu ģimenē ieradās 2005.gadā, - kaķis, Burma šķirnes, vārdā Iluzions (pasē), bet ģimenē saucam vienkārši - Iļja.

Kā visi šīs sugas pārstāvji - draudzīgs, rotaļīgs, mīl rūpes, siltumu. Un mīļākā nodarbošanās - naktī gulēt zem segas, ar galvu - obligāti uz spilvena. Pilnīgi kā cilvēkam!

Saprātīgi, uzticami, rotaļīgi, dzīvespriecīgi - tādi ir Burma šķirnes kaķi. Pie tam, raksturs viņiem nav nejaušība, šīs rakstura iezīmes ir tieši šīs šķirnes kaķu pazīmes.

Burma - tie ir kaķi estēti

Tie ir vienīgie kaķi, kas iztur jebkādas mazuļu izdarības. Nav mīļāku kaķu par šiem!

Bet 2009.gadā ģimenē parādījās jaunākais ģimenes loceklis - meitiņa. Par greizsirdību no kaķa puses uztraucāmies, domājām, jo šīs šķirnes kaķi visu mīlestību grib sev. Runājām ar kaķīti, pārdzīvojām.. Bet, kā parādīja prakse, mīlestības pietiek abiem!

Kad atbraucām no dzemdību nodaļas, uzreiz devām kaķim mazo apošņāt, lai iepazīstas ar jauno, viņam vēl tik svešo smaržu. Nekādas reakcijas nebija.

Kamēr meitiņa bija maza, uz nakti kaķi turējām atsevišķā istabā, jo baidījāmies, ka viņš pie viņas gultiņā varētu lēkt iekšā. Bet tās bija tikai manas rūpes.

Pēc pustora gada ļāvām kaķim atkal gulēt pie mums. Kaķis visu nakti mierīgi gulēja pie mums. Nekādu soļu bērna gultiņas virzienā nebija.

Кad bērns sāka rāpot, viņai bija interesants katrs kaķa solis. Kur kaķis dodas, ko dara, ar ko rotaļājas utt.

Gada vecumā mazā kaķi nemaz nemocīja un neaiztika.

Bet, kad tuvojās pusotra gada vecums.. Nabaga kaķis! Mazā vienkārši viņu dzenāja pa visu māju! Centās noķert aiz astes, paspēlēties ar kaķa ēdienu. Kopumā, kaķa dzīve apgriezās kājām gaisā :)

Tagad meitiņai ir 2,6 gadi. Kaķim miera joprojām nav. Mazā sākusi viņu mocīt vēl vairāk. Bet es uzskatu, ka viss atkarīgs no bērniem. Ir tādi, kas ir vienaldzīgi pret dzīvnieciņiem, bet ir tādi, kam tieši šī ir tāda veida mīlestība. Dažreiz, protams, mīlestību meitiņa izrāda arī citādāk - sēž, apskauj, paglauda kaķi.

Domāju, ka kaķis ir pateicīgākais mājdzīvnieks. Viņam ir tik uzticams skatiens, ar ko viņš katru reizi mūs sagaida. Lai arī mēs esam izgājuši tikai uz stundu no mājas. Mīļākus dzīvniekus neesmu redzējusi.. Esmu PAR kaķiem! :)

Man šķiet, ka no greizsirdības var izvairīties, ja arī pēc mazuļa ienākšanas ģimenē, ar dzīvnieku spēlējas, lai viņš nejustos pamests. Tāpat jāpērk viņam kārumi, rotaļlietas, jāpalutina savu mīluli.

Ilona

Līdz mazuļa nākšanai pasaulē pie mums dzīvoja kaķīte Skubija un sunīte Snubija. Salasījos šausmu stāstus par zīdaiņiem un kaķiem, nolēmu uz kādu laiciņu aizsūtīt kaķi uz laukiem pie mammas.

Es ļoti pārdzīvoju, ka nodevu dzīvnieku, bet pēc mammas vārdiem, kaķis ir ļoti apmierināts, staigājoties pa āru, lai arī pie mums dzīvoja tikai telpās. Koķetē ar kaķiem (viņa ir sterilizēta) un dzīvo pilnvērtīgu kaķa dzīvi, neko sev neatsakot.

Par Snubiju jāuztraucas visu laiku. Viņai nekad nav patikuši bērni. Vienmēr uz tiem rēja, un, ja viņai kāds skrēja garām vai brauca garām ar velosipēdu vai skrituļslidām, sunīte mēģināja ieķert kājās. Pat ne iekost, bet vienkārši ieķerties.

Sagatavojām suni pirms bērniņa dzimšanas - savlaicīgi, atradinājām no gulēšanas mūsu gultā, tālākajā telpas stūrī atstājām viņas ēdiena un dzēriena trauciņus.

No tā jau mīlestības vairāk nekļūst. Viņa pacieš daudzas dēla izdarības, bet var arī ieķert. Pāris reižu esmu centusies Snubiju izmitināt koridorā un tur viņau piesiet, tādā veidā ierobežojot viņas brīvību. Bet viss kļuva vēl sliktāk, apgrieztais efekts parādījās.. Dēls no viņas vispār vairs prom negribēja iet, sēdēja tikai ar viņu.

Tagad man ir cita taktika - es vienkārši skatos, lai bērns un suns būtu manā redzeslokā.

Kad bērns skrien, Snubija uz viņu rej.

Puikam mācu, ka nedrīkst sunītim sejā bāzties, nedrīkst aiztikt viņa ēdienu - tā arī ir neaizvietojama pieredze bērnam.

Tādu sadzīvi varu salīdzināt ar ģimenēm, kurās ir daudz bērnu. Viņi arī savā starpā gan kaujas, gan rotaļājas. Katram ir savs raksturs, savs temperaments, un tā iemesla dēļ mēs neesam tiesīgi viņus sodīt un vainot pie kaut kā.

Suns arī ir dzīva būtne, kam ir tiesības uz noteiktu brīvību, ir tiesības ēst tā, ka viņu tajā brīdī neviens netraucē. Ir tiesības dusmoties, kad viņu rauj aiz astes un ir tiesības kādu pat nemīlēt.