Kā pareizi lietot klijas?

Māmiņu Klubā saņēmām lūgumu – pastāstīt vairāk par pareizu kliju lietošanu uzturā. Bet mēs, ja reiz esam saņēmušas jautājumus, meklējam speciālistes atbildi. Lūk, ko par klijām stāsta Māmiņu Kluba eksperte Inese Siksna, uztura speciāliste.

Cilvēkam dienā būtu jāuzņem 30-35 grami šķiedrvielu ( balastvielu). Un klijas ir labs šķiedrvielu avots. Šķiedrvielas ir ogļhidrāti, kuri gremošanas traktā netiek ne sašķelti, ne uzsūkti un neizmainīti nokļūst resnajā zarnā. Šķiedrvielas var iedalīt ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās. Atkarībā no tā, kurš šķiedrvielu veids produktā  būs vairāk, mainīsies arī produkta darbība organismā.

Kviešu klijās pārsvarā ir ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas, kas mūsu organismā darbojas kā zarnu "birste". Nešķīstošās šķiedrvielas saista daudz ūdens, sašķidrina zarnu saturu un veicina vēdera izeju. Tāpēc tās mēdz ieteikt arī aizcietējumu gadījumā. Bet šeit noteikti ir jāatceras, ka lietojot klijas noteikti ir jādzer pietiekams šķidruma daudzums - vismaz glāze ūdens uz ēdamkaroti kliju. Jo pretējā gadījumā klijas var veicināt arī aizcietējumu rašanos.

Ir dzirdēti ieteikumi, ka klijas ir jālieto ievērojot diētu un ka tas ir diētisks produkts. Tad gribētos atkal atgādināt, ka nav tādu brīnumproduktu, kas atbrīvos mūs no visām nevēlamajām lietām. Ir jāatceras, ka arī kviešu klijas satur kalorijas ( un ne mazums, 100 gramos ir 170kcal), tātad tās arī dod enerģiju.

Kviešu klijas, kā papildinājums uzturam, var tik iekļautas mūsu ēdienkartē, bet ar tām nevajadzētu aizrauties, jo tās mehāniski veicina zarnu peristaltiku, un pieradinot organismu pie šāda ļoti spēcīga līdzekļa, vēlāk var rasties problēmas ar vēdera izeju, ja klijas netiks lietotas. Līdzīgi kā ar medikamentoziem līdzekļiem vēdera izejas veicināšanai ( caurejas līdzekļi).

Līdzīgu efektu var panākt lietojot arī maltas linsēklas, kurās gan ir mazāk mikroelementu, bet ir polinepiesātinātās taukskābes. Linsēklas gan vēlams malt tieši pirms lietošanas, jo citādi tās ātri kļūst rūgtas.

Šos šķiedrvielu avotus var uzņemt gan kā piedevas ikdienas uzturam, gan kā piedevas konkrētiem produktiem ( piemēram, linsēklu maize, kliju cepumi utt).

Organismam būtu ikdienā jāsaņem gan ūdenī šķīstošas, gan ūdenī nešķīstošas balastvielas. Un šai attiecībai būtu jābūt 1:3. Tātad nešķīstošās šķiedrvielas jāuzņem vairāk, bet nedrīkst aizmirst arī par šķīstošajām, kuras ir barības vielas zarnu mikroflorai, kā arī samazina holesterīna līmeni asinīs un mazina toksisko vielu iedarbību. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas pārsvarā uzņemam ar augļiem un dārzeņiem, kā arī graudaugos ( piemēram, auzu pārslās, grūbās, rudzu maizē, utt) ir abu veidu šķiedrvielas. Tādēļ izdevīgāk būtu lietot produktus, kuros ir apvienoti abi šķiedrvielu avoti.

Un uzņemot produktus dabīgā veidā ( nevis tikai kādu produkta daļu), mums noteikti nav jābaidās, ka lietosim par maz ūdens vai ka produkts būs par "stipru" mūsu gremošanas traktam.

Ieskatam Veselības Ministrijas rekomendācijas par šķiedrvielām:

http://www.vm.gov.lv/?id=243&top=117

Tekstā izmantota informācija arī no Z.Zariņš, L.Neimane. Uztura mācība. 2009.

Inese Siksna

LAI NOSKAIDROTU VAIRĀK PAR SAVU ĒŠANAS REŽĪMU UN TO, KO DARĪT, LAI VASARU SAGAIDĪTU SAVĀ IDEĀLAJĀ FORMĀ, DODIES PIE UZTURA SPECIĀLISTES INESES SIKSNAS UZ UZTURA KONSULTĀCIJĀM. REĢISTRĀCIJA NOTIEK ŠEIT.