Psihoterapeite: koncentrējieties nevis uz pašapmierināšanos,bet uz bērna ķermeni!

Portālā esam diskutējuši par bērnu pašapmierināšanos, sevis aiztikšanu, kas var uztraukt ne vienu vien vecāku...Lai kliedētu bažas, aicinājām uz nelielu sarunu psiholoģi, psihoterapeiti Diānu Zandi, lai viņa izklāsta savas pārdomas.

Šī tēma ir bijusi aktuāla vienmēr, tikai atklāts paliek jautājums- cik bieži un godīgi par to runājam. Vecāki neatzīst to par svarīgu tematu, lai gan psiholoģe uzsver, ka par bērnu seksualitāti un ķermeni būtu jārunā tieši tāpat kā par labākajām kurpītēm vai labāko skolu,kur iekārtot bērnu, jo tā ir daļa no bērna dzīves. "Mēs piedzimstam un nomirstam kā seksuālas būtnes, tas ir jāpieņem un jāizglītojas par šo tēmu," uzsver psiholoģe.

Ticat vai nē, bet bērni sāk pētīt savu ķermeni ne tikai 5 gadu vecumā, bet jau no zīdaiņa vecuma, tikai, iespējams, vecāki to nav pamanījuši. "Pavērojiet savus bērnus un redzēsiet, ka arī zīdainītis sev pieskaras! Tas ir patīkami gan bērnam, gan pieaugušajam, sniedzot patiku," atklāj Diāna Zande. "Ja kāds nav masturbējis savas dzīves laikā, tad gribētos domāt, ka šis cilvēks ir ticis iebaidīts, jo principā to ir darījuši visi cilvēki."

Ja runājam konkrēti par bērna masturbāciju, tas ir pavisam dabiski un tīri bez slēptiem nodomiem. Ja runā par krūšu aiztikšanu šajā gadījumā vai dzimumorgānu aiztikšanu citā gadījumā, tā ir nomierināšanās un spriedzes mazināšana. Arī zēni 2 gadu vecumā pieturas pie krāniņa, lai mazinātu satraukumu, šādi palīdzot sev iemigt.

Psiholoģe uzsver, ka uztraukumiem nav jābūt kam milzīgam vai lielam- tā var būt jaunākā bērniņa piedzimšana, strīds vai kreņķi par citiem ārējiem faktoriem, ko rada apkārtējā vide. Un cik dažādi mēdz būt nomierināšanās, tik dažādi mēdz būt nomierināšanās veidi- citi knibinās, grauž nagus, citi mēģina tikt galā ar stresu, pieskaroties savam ķermenim.

Nekauniniet bērnu vai nemēģiniet pierunāt tā nedarīt, bet orientējieties uz iemesla atrasanu, kas rada stresu, palīdziet bērnam atslābinātāties, sniedzot ķermenisku kontaktu, sabužinot, ļaujot bērnam justies aizsargātam.

"Nākamais,domājot par seksualitāti- par to ir jārunā, nevis no kurienes iemācījās,bet mēģināt pastāstīt vairāk par ķermeni," iedrošina psiholoģe. "Pastāstiet bērnam, ka viņš var papaijāt sevi, mammu. Pastāstiet, ka ir ķermeņa vietas,kas ir atšķirīgas mammai un tētim, nevis orientējoties uz pašapmierināšanos,bet uz ķermeni, jo tā ir daļa no bērna dzīves. Tā vietā lai paskaidrotu un mācītu, ka nedrīkst masturbēt, runājiet par ķermeni."

Konkrēti šajā pieredzes stāstā māmiņa atklāj, ka tētis būtu gatavs runāt, bet meita kautrējas. Psiholoģe iedrošina atrast veidu,kā runāt ar meitu par šīm tēmām, jo šajā gadījumā tā vairāk būtu mammas kautrība un stress,nesaprotot, kā runāt par šīm intīmajām tēmām, jo arī ar viņu neviens par to nav runājis. Tas nenoliedzami rada papildus spriedzi.

Nopērciet grāmatu!

Grāmatnīcu plauktos ir dažādas grāmatas,kur vienkāršā, bērniem saprotamā valodā izskaidrota bērnu seksualitāte, kas neliks mulst ne mammai, ne bērniem. Tāpat šādas grāmatas pieejamas arī internetā.

Uzzīmējiet ķermeni!

Vēl kāds radošs veids,kā bērnu iepazīstināt ar savu ķermeni, ir uzzīmēt ķermeni uz lapas, uzzīmējot visus iekšējos orgānus un izskaidrojot,kāda ir katra orgāna nozīme. Pieejot šim jautājumam tik praktiskam, runāt par krūtīm vai dzimumorgāniem būs tikpat vienkārši kā runāt par barības vadu vai liesu.

Orientējieties uz ķermeni!

Psiholoģe vēlreiz uzsver- tā kā gan bērni, gan pieaugušie ir seksuālas būtnes, nevajadzētu saspringt, runājot par šiem jautājumiem, bet relaksēties un pieņemt, ka bērns pieaug un pieaug arī interese par notiekošo ar viņa ķermeni un sajūtām, ko tas sagādā.

Lai veicas atrast īsto pieeju bērnu audzināšanā!

Māmiņu Klubs