mans mazais ,nu jau lielais "bērndārznieks"

sveiki...

sen jau neko neesmu rakstijusi par savu dēliņu..par cik pavisam nesen ir noticis liels notikums mūsu dzīvē,tad nolēmu uzrakstīt..:)

tātad februārī nolēmu ,ka ir pienācis laiks manam dēliņam doties iepazīt pasauli..un par cik maijā gaidāms mums ģimenes pieaugums,nolēmu to darīt laicīgi,lai kad māsiņa būs nākusi pasaulē,Lielais brālis būtu adaptējies svešā vidē un nejustos atstumts no ģimenes,ja laistu viņu BD vasaras sākumā! :)

februāra beigās devāmies pie ģim .dr. uz vizīti un pēc veselības izraksta,kas jēņem līdz stajoties BD. tad arī devāmies uz bērnudārzu iepazīties ar "Cālēnu" grupiņas bērniņiem un audzinātājām,ar dienas kārtību un tiem noteikumiem,jo mājās daudz no tā nekas nav..pirmās divas dienas paliku ar Riču kopā,lai pierod pie cilvēkiem,pēc tam atstāju līdz pus1 dienā,un tā kādu nedēļu,līdz viņs bija apradis..biju noraizējusies ,kā tad galu beigās ies..vai neviens neapbižos manu mazo cālēnu,vai nedarīs pāri,vai nebūs kāda trauma,jo viņs nekur nebija palicis,viens bez mums -vecākiem!visādas domas nāca galvā..vēl viņam bija niķis kost,kniebt..likās kamēr tas nepāries,par bērnudārzu vispār jāaizmirst..sakodīs bērniņus un mammas sūdzēsies un klīdīs baumas,cilvēki taču dažādi! bet nē!!!!! nekož nevienam,arī mājās to dara mazāk..tad, kad dusmojas :D 

par to biju ļoti priecīga,ka tas mums aizgāja bez problēmām! :):):):):)

tad audzinātāja zvanija man un ierosināja atstāt arī uz pusdienas laiku čučēt..biju patīkami pārsteigta :) vislielākais pārsteigums bija tas ,ka viņš arī smuki ,bez raudāšanas devās gulēt kopā ar pārējiem bērniņiem! viņs ,kad ir mājās, tad guļ laukā ratiņos :) svaigā gaisā..un tā jau visus šos 1,9gadus :) bet no rīta ,kad jādodas uz BD ,sanāk celties agrāk,līdz ar to līdz pusdienaslaikam ir jau noguris un miegi nāk..atceros, kad pirmajā dienā ,kad devos pakaļ pusdienlaikā,mans puika bija aizmidzis pie pusdienu galda.. man kļuva viņu tik žēl.. :( 

pirmajā dienā kad atstāju viņu,vispār BD līdz pus1,jutos kā nodevēja ,ka viņu atstāju vienu pašu..raudāju visu dienu..domās vainoju sevi ,ka esmu egoiste,ka tik mazu laižu dārziņā utt.. bet tad izraudāju savu sāpi un palika vieglāk,pieņēmu, ka dzīvē nekas uz vietas nestāv un mans mazais Puišukiņš aug..aug ātri.. <3 

tomēr tagad ir liels prieks,itsevišķi ,kad ieraugu pirmos Mazā Mākslinieka darbiņus :) :) un būs vēl pirmie panākumi un daudz cita visa labā par ko priecāties,ko mans Mazulis ir paveicis!!

Novēlu arī citām māmiņām un bērniņiem tik ātrus panākumus Bērnu Dārza gaitu uzsākšanā! ;)