Ļaujiet bērniem ticēt brīnumam

Pirms daudziem gadiem, kad man pašai vēl nebija bērnu, es ciemojos pie drauga, kam bija divi dēli, sešus un astoņus gadus veci. Puikas man jautāja, vai es gribot redzēt viņu lidojošo kaķi. Es teicu, ka ļoti priecātos par tādu izdevību, un zēni man parādīja burvīgu melnbaltu kaķi, kas snauda zem kāda krūma. Kad norādīju, ka kaķis šobrīd nelido, zēni man paskaidroja: " Viņš nekad nelido, kad kāds skatās." Es jautāju, kā tādā gadījumā viņi ir atklājuši, ka kaķis var lidot. Un puikas man atbildēja, ka paši to nekad neesot redzējuši, - viņi to vienkārši zinot. 

Es šo gadījumu bieži atceros, tāpēc ka daudzi mani draugi diemžēl saviem bērniem mēdz teikt: " Kaķi nelido," - vai: " Zini, tādu pūķu īstenībā nemaz nav."

Kad bērns ir pavisam mazs, viņaprāt, viss ir iespējams: mēness skatās tieši uz viņu, viņš var izaugt par supervaroni un viņa kaķis prot lidot. Bērnam augot lielākam, pasaule pamazām sāk noenkuroties realitātē. Bērna uztvere kļūst šaurāka un - ak vai! - koncentrēta uz vienmuļo ikdienu. Mēness īstenībā neko neredz, cilvēks nespēj attīstīt superspējas, un kaķis nu nekādi nespēj palidot. Tas tiešām ir mazliet skumji. 

Piezemētāka kļūst ne tikai pasaule, bet arī iztēle. Patiesībā tā tiek dziļi noslēpta - kopā ar radošo garu un plašo redzesloku. Tā tas diemžēl ir, bet kāpēc gan atņemt bērniem burvīgo iedomu pasauli agrāk, nekā vajadzīgs? Es no visas sirds priecājos par saviem draugiem, kuri nebija padevušies vilinājumam apšaubīt apbrīnojamā kaķa lidotspēju. Tieši to bērniem vajag: lai brīnums turpinās pēc iespējas ilgāk. 

Patiesībā jau pati bērnība ir brīnums - brīvība no ikdienas realitātes, brīvība no atbildības, brīvība no pieaugušo dzīves ierobežojumiem. Protams, vecāku uzdevums ir ieaudzināt bērnos reālu dzīves uztveri, atbildības izjūtu un pienākuma apziņu, tomēr tas nav iemesls, lai sagrautu bērnu ticību brīnumam. 

Pirmais un svarīgākais, kas bērnam vajadzīgs, lai priecātos par brīnumu, ir tīrs audekla gabals. Viņi paši spēj uzburt brīnumu - tikai netraucējiet! Mazi bērni tic dažnedažādām lietām, kas lielajiem šķiet neticamas. Bērnu izpratnē guļamistabas grīda ir īsts karalauks, zāliens aiz mājas - jāšanas arēna, Lego klucīši - kosmosa kuģis. Turklāt bērnus nemoka praktiskas domas, kas spētu mazināt prieku. 

Jo mazāk darīsiet bērnu vietā, jo vairāk darbosies viņu pašu prāts. Tā vietā, lai vestu bērnu uz boulinga zāli, aizvediet viņu uz gandrīz tukšu klajumu. Tas nenozīmē, ka jums nekad nevajadzētu vest savas atvases uz atrakciju parku vai kino; bērniem vajag iegūt dažādu pieredzi, un vēlāk šādas izklaides dos vielu viņu iztēlei. Tomēr allaž atcerieties, ka īsti brīnumi atrodami plašos liedagos un augstos kalnos, mežos un tīreļos. Tur bērni jutīsies brīvi, spēs attīstīt savu fantāziju un radīt ko jaunu. 

Pat ja dzīvojat pilsētā, mēģiniet atrast parkus un klajus laukumus, kuri varētu dot ierosmi jūsu bērnam. Un, ja jums ir brīva diena, kāpēc neiekāpt vilcienā vai autobusā un nedoties uz laukiem? 

Vislabākā telpa brīnuma radīšanai ir daba. Meklējiet klajumus ar neparastu reljefu vai dabiskiem slēpņiem - lieliem akmeņiem, kokiem, alām. Lieliska vieta dažādām spēlēm ir smilšu kāpas vai pat piemājas dārzs. Iedodiet bērniem pāris tukšas kartona kastes ierosmei un ļaujiet dzimt brīnumam! 

Nodrošiniet bērnus ar visu nepieciešamo, lai jums nav viņi jātraucē rotaļas laikā. Ja baidāties, ka bērni salīs vai notašķīsies ar dubļiem, jau laikus sagādājiet ūdensnecaurlaidīgu, viegli mazgājamu apģērbu. Un esiet gatavi, ka bērni, kas nav pieraduši paši izklaidēties, tikai pamazām aptvers brīvības sniegtās iespējas un, iespējams, sākumā lūgs jūs piedalīties rotaļā. 

Dators un televizors nogalina brīnumu

Televīzijas pārraides, datorspēles un videospēles ne tikai "apēd" laiku, bet arī nogalina brīnumu. Tas patiešām ir bīstami: ja jūsu bērni pārāk daudz laika pavadīs pie datora vai televizora ekrāna, viņi aizmirsīs, kā spēlēties. Tāpēc saprātīgi nosakiet, cik daudz laika bērni drīkst pavadīt ekrāna priekšā. 

Vairāk brīnumu

Lūk, kas palīdzēs jūsu bērnam piedzīvot brīnumus pēc iespējas ilgāk:

•) Gulētiešanas pasakas

•) Jūsu pašu sacerētie stāsti

•) Tukšas kartona kastes, nūjas, auklas un citi dažnedažādi viegli pārveidojami priekšmeti

•) Daba - meži, pludmales, parki, pakalni

•) Ūdens - ezeri, upes, strauti, jūra vai pat ūdens šļūtene dārzā

•) Senas vietas - pilis, cietokšņi, drupas

•) Mīti un leģendas - seni nostāsti, burvju gredzeni, akmeņu apļi

•) Pārsteigumi

•) Fantāzijas filmas

•) Rotaļas ar pārģērbšanos, iztēles un fantāzijas spēles

•) Brīvdienu izbraucieni un ekskursijas

•) Pētījumi un piedzīvojumi