Ksjuša - kalna iekarotāja

Sveikas!

Atcerieties, pirms nedēļas mēs ar Ksjušu braucām uz kalnu, lai paslēpotu? Ar lepnumu varu teikt: mēs to izdarījām!

Tas ir pašas Ksjušas stāsts par to, kā mums todien gāja.

Mēs izbraucām no mājas. Braucām satikties ar Arseniju. Braucām uz Žagarkalnu. Mēs vilkām slēpes. Un arī ķiveres vilkām. Mēs slēpojām ar vienu slēpi. Pēc tam uzvilkām vēl vienu. Pēc tam "rokas uz ceļgaliem" braucām. Pēc tam gājām pusdienot. Es ēdu cīsiņus, kartupeļus un krējumu. Mēs ar Arseniju spēlējāmies spēļu istabā, labojām un būvējām. Pēc tam mēs ģērbāmies un gājām mājās.

Un tagad - mazliet sīkāk. Es Ksjušu savlaicīgi, vairākas dienas iepriekš brīdināju par to, ka svētdien mēs brauksim slēpot, un viņa ļoti to gaidīja, skaitīja dienas un bieži pārjautāja, kad tad beidzot brauksim slēpot. Svētdien "kaislības", protams, bija jau sakāpinātas, un Ksjuša izlēca no gultas ar kliedzienu: "Urrā! Slēposim!".

Vēl vairāk viņu iepriecināja ziņa, ka brauksim uz kalnu vienā mašīnā ar viņas draugu Arseniju.

Un lūk, esam klāt. Žagarkalns mūs sagaidīja bez cilvēku pūļiem un ar tīru sniegu.

Sākumā, protams, jāizvēlas inventārs. Uzmanīgie puiši nomas punktā jautāja, kāds bērnam ir kājas izmērs un svars. Instruktors parādīja un paskaidroja, kā pareizi aiztaisīt slēpzābakus, un palīdzēja izvēlēties bērna augumam atbilstošas slēpes.

Starp citu, instruktors paslavēja Ksjušas apģērbju izvēli, teica, ka tieši tāds apģērbs, kā reiz ir piemērots kalnu slēpošanai; īpaši viņš uzsvēra par speciālajiem svārkiem uz bikšelēm, kas pasargā no sniega. Uzziedu bērnam uz sejas un rokām aizsargkrēmu un bērns gatavs slēpot!

Par pārējo, kas attiecas uz Ksjušas slēpošanu, es zinu pamatā tikai no citu cilvēku sacītā, jo mēs pašķīrāmies. Bērni jau gāja slēpot, bet vecāki palika namiņā, izvēloties sev inventāru.

Rūpīgie instruktori uzvilka Ksjušai šalli, kakls viņai bija pat ļoti pliks - tas ir tas, ko es aizmirsu mājās. Tālāk bērniem tika uzvilktas ķiveres - tas drošībai, un arī zaļās vestes, lai bērnus labāk varētu pamanīt uz gaišā sniega fona.

Pati nodarbība noritēja rotaļu formā: iesildoties bērni ķēra bēgošos instruktorus, lēca kā zaķīši, stiepās pretī saulītei.. Pēc tam bērniem tika uzvilkta tikai viena slēpe - lai viņi pierastu pamazām pie neierastās ierīces, kas kājai piestiprināta. Pavizinājušies uz vienas slēpes, uz otras (vecākie bērni atstūmās paši, jaunākos instruktori turēja aiz rokas), pieraduši pie slēpēm, un sākās īstā braukšana no kalniņa.

Uz kalniņa tika nolikta koši oranža neslīdoša "taciņa", pa kuru bērni rāpās kalnā. Tur viņus sagaidīja instruktors, palīdzēja pareizi saliekties, nostāties un katrs bērns laidās lejā rūpīgajās otrā instruktora rokās - un tā uz aplīti. Bērnus iemācīja pareizi stāvēt uz slēpēm, laisties lejā, obligāti rokas turot uz ceļgaliem, kā arī iemācot bremzēt. Instruktori, starp citu, šeit netrūka: veseli 4 uz 5 bērniem.

Otrajā nodarbības pusē tā nu sanāca, ka Ksjuša palika viena ar instruktori interesantā cāļa cepurītē. Viņas divatā laidās lejā jau no lielāka kalniņa, un Ksjušai sanāca slēpot aizvien labāk. Viņa nokrita, kā pati stāsta, tikai vienu reizi un "man nesāpēja un es neraudāju, jo man bija ķivere un kombinezons sargāja manus celīšus".

Pēc nodarbības Ksjuša un Arsenijs visādi izklaidēja Ilonu un pēc tam bija klāt jau pusdienu laiks. Cīsiņi un krējums Ksjušu ļoti iepriecināja, viņa paēda ar lielu baudu.

Pirms un pēc pusdienām Ksjuša un Arsenijs novērtēja rotaļu istabu kafejnīcā.

Pa ceļam uz mājām Ksjuša nogura un aizmiga gandrīz uzreiz, tiklīdz tika autokrēslā. Un visu atlikušo nedēļu viņa stāstīja par slēpēm: visiem stāstīja par to, kā slēpojusi un prasīja man, kad brauksim slēpot atkal. Kopumā, pasākums viņai ļoti patika.

Pateikšu pāris vārdus par lietām - es tās paņēmu līdzi ļoti daudz. Pārģērbt bērnu nevajadzēja, jo viss maiņas apģērbs (trīs komplekti krekliņš + legingi, zeķes, cepurīte, 3 pāri dūrainīši, kombinezons) izrādījās lieks. Nākošā reizē paņemšu visu tikai pa vienam - krekliņu un legingus, katram gadījumam. Visus aizsargkrēmus lietojām, to noteikti vajag līdzi. Kas vēl mums nebija, tas ir - plānā cepurīte, ko mums aizdeva Ilona un šalle, ko aizdeva instruktori.

Rīt atkal uz kalnu! Uz tikšanos!

Iesācējas slēpotājas: Saša un Ksjuša