30. septembris MK labdarības fonds - Kanis terapija from Māmiņu Klubs on Vimeo.

Kas ir kanisterapija un kādās situācijās tā var palīdzēt?

20. Sep 2019, 00:00

Elizabetes veselības stāvoklis pasliktinājās, kad meitenītei bija vien pāris mēnešu, un pēc ilga un nopietna izmeklējumu procesa tika atklāta ģenētiska saslimšana, kurai progresējot un piedzīvojot dažādas medicīniskās manipulācijas, Elizabete ir zaudējusi redzi, valodas attīstība ir regresējusi, taču, lai Elizabete varētu turpināt attīstīties, ir nepieciešama rehabilitācija.

Ir zināms, ka rehabilitācijā bieži bien tiek izmantoti dzīvnieki, taču kas ir kanisterapija? Iepazīsim to kopā ar mazo Elizabeti, kura, pateicoties Māmiņu Kluba Labdarības fonda ziedotājiem, var saņemt tik ļoti nepieciešamās fizioterapijas nodarbības, kurās ir iesaistīts īpaši apmācīts suns.

Kādas ir pirmās kanisterapijas nodarbības?

Parasti pirmajās nodarbībās bērns izveido kontaktu ar suni, lai varētu saprast, vai bērns dzīvnieku pieņems. “Dažkārt suns var būt par lielu, tāpēc bērnā var rasties bailes, un viņš vairs nevēlas turpināt terapiju, tāpēc tiek piemeklēts augumā mazāks suns,” stāstot par kanisterapijas pirmajiem soļiem rehabilitācijā, skaidro ARHO Medicīnas Servisa fizioterapeite Daina Ivanova.

Terapijas suņi ir speciāli apmācīti un tie iziet speciālus testus, pēc kuriem suns tiek izmantots terapijā.

Terapijas suns ir līdzeklis, lai ārstniecībā varētu sasniegt konkrētu, fizioterapeita izvērtētu mērķi.

Kā suns var palīdzēt?

“Fizioterapeits izvērtē, vai terapija nepieciešama vairāk bērna stājas uzlabošanai vai sīkās motorikas veicināšanai un rociņu darbību attīstīšanai, kā tas ir mazās Elizabetes gadījumā, kad ir svarīgi terapijā iesaistīt rociņas, ļaujot suni glāstīt, iedot tam kārumu, ķemmēt, ielikt kažokā knaģīti un izņemt to, iedot padzerties,” par kanisterapijas būtību stāsta Daina Ivanova. Viņa arī norāda, ka visas šīs darbības, kas citiem var šķist pašsaprotamas, dažiem bērniem ir grūti sasniedzamas.

Bērniem ar īpašām vajadzībām bieži vien ir zemākas koncentrēšanās spējas, tāpēc viņus ir grūti iesaistīt dažādās aktivitātēs, jo gadījumos, kad aktivitāšu laikā interesantāka šķiet kāda blakuslieta, viņš novēršas no galvenā. Terapijā iesaistot suni, bērns ir gatavs ar to darboties un koncentrēties uz suni, pat nepamanot, ka viņš dara nepieciešamās, terapeita iecerētās lietas.

Tam, ka kanisterapijai piemīt liels spēks, piekrīt arī Elizabetes mamma Kristīne, kura stāsta, ka Elizabetei klibo gan gaita, gan motorika, taču terapijas laikā, parādoties sunim, bērns ir gatavs apsēsties un arī pateikt vārdiem to, ko, iespējams, neteiktu, ja blakus nebūtu četrkājainā, speciāli apmācītā drauga.

Kanisterapija veicina bērna darbības, kuras nebūtu iespējams panākt ne ar gudru grāmatu izlasīšanu, ne ar gudru skolotāju klātbūtni, jo sunim piemīt liels spēks.