KAD ES BŪŠU MĀMIŅA........

Mūsu saruna notika pie tējas krūzes.

Kad pajautāju Katrīnei vai viņa gribētu būt māmiņa. Viņa nopietni sarauca pierīti un paskaidroja, ka viņa dzīvos Itālijā un viņai būs mazs puisītis un meitiņa. Un vispār viņa jau tagad gribētu būt stāvoklī.

Knapi apvaldīju smaidu un paskaidroju, ka viņai vēl ir jāizaug un tad arī viņa kļūs par māmiņu.

-Katrīnīt, kā tev liekas, vai būt māmiņai ir grūti.

-Katrīne nopūtās un noteica, grūti, jo jākārto māja un jāravē dārzs. 

-Kādai ir jābūt labai māmiņai.

-Viņa brīdi klusēja un neizpratnē skatījās uz mani, tad atbildēja, TĀDĀI ,KĀ TU .

-Tu esi mana mīļā,  mīļā māmiņa, aplika rokas man ap kaklu un stipri,  stipri mani samīlēja.

-Katrīnīt, ja tu būtu māmiņa,  ko tu darītu, lai būtu labākā māmiņa pasaulē.

-Viņa domīgi sāka stāstīt. Es viņiem pirktu visus žurnālus un vēl noteikti nopirktu Monster  Hight lelles.  Stāstot, viņa ar vienu acs stūrīti vēroja mani, ko es atbildēšu.  Es smaidot klausījos un neko neteicu, kad viņa bija pabeigusi, Katrīne ātri pārgāja uz citu sarunu tēmu.

Mammīt es uzzīmēšu tevi un sevi. Vai varu palūgt papīru.

Es pasniedzu papīra lapu, Katrīne pieliecās man pie vaiga, aši uzspieda buču un nočukstēja, ES TEVI MĪLU MAMMĪT.