17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sveikas!! Sākšu ar to, kā tas viss sākās un kāpēc Šveice :)
Viena jaukā dienā, mans draugs paziņoja, ka viņam piedāvā strādāt Šveicē. Priekš mani šī ziņa nebija no priecīgajām. Jo galvā uzreiz bija miljons jautājumi un domas par to, kas tagad notiks ar mums. Taču teikt draugam, lai viņš paliek un laiž garām šo iespēju, ar nevarēju. Jo piedāvājums tiešām bija labs, un tas bija jau laiks, kad Latvijā darba tirgū sākās trakas lietas. Es paliku Latvijā, mēnesi pēc viņa aizbraukšanas, sāku strādāt citā darba vietā. Ļoti bija nepieciešamas pārmaiņas. :) Mēs iepriekš strādājām vienā darba vietā, kur arī sapazināmies un aizsākās mūsu dienesta romāns :D
Apmēram pusgadu pēc viņa aizbraukšanas, pieteicās mums dēliņš :) Uu tad vairs nebija divu domu par braukšanu uz Šveici.
Visu grūtniecības laiku gaidīju 2 cilvēciņus - savu dēliņu un viņa tēti :) Tādēļ laikam Kristers ir tik ļoti līdzīgs tētim, jo gaidot viņu ļoti daudz domāju par viņa tēti. Draugs bija klāt dēla dzemdībās, taču jau pēc 2 nedēļām atgriezās Šveicē, darbs prasa savu :) Es ar Kristeru dzīvojos pirmos mēnešus pie saviem vecākiem. Viņi man bija liels atbalsts, palīdzēja ar visu tikt galā :)
Kā jau iepazīšanās rakstiņā rakstīju, Šveicē dzīvoju jau gadu. Kad dēliņam bija 2 mēneši, ieradāmies Šveicē. Pa diviem gadiem, ko draugs jau dzīvoja Šveicē, viņš bija iekārtojis dzīvokli. Kristeram gultiņa arī bija jau ātrāk atvesta no Latvijas. Tā ka mums ar Kristeru atlika tikai ierasties :)
Sākums bija grūts priekš manis. Jo tagad bija ne tikai darbošanās ar Kristeru, bet arī jātiek galā ar mājas darbiem, par ko Latvija rūpējās mani vecāki. Pirmās 2 nedēļas man mantas stāvēja vēl maisos neizkrāmētas :D Man vienkārši pietrūka dienā lieku stundu :) Bet drīz jau iemanījos ar visu tikt galā. Mums ir liela terase dzīvoklim uz kuras izstūmu ratus un atstāju Kristeru lai čuč. Viņš vēl joprojām guļ tikai ārā ratos :) Tikmēr es daru visu ko vien varu paspēt izdarīt mājās :)
Tā iesākās mūsu dzīve Šveicē :) Šoreiz tas viss, nākošajā rakstiņā pastāstīšu par sadzīvi šeit :)
Nē, nu protams, paši, paši mīļākie ir ar Tevi 😉
Tiešām drosmīgs solis - ar mazu bērniņu pārcelties tik tālu prom no vietas, kur paliek visi mīļie. Man būtu ļoti, ļoti grūti saņemties.
Ķeršos pie nākamā raksta, bus vieglāk atbildēt uz Jūsu jautājumiem 😀
Labs rīts visām! 😀 Tik daudz jautājumu! 😀 Bebriishi: ir tieši tā kā Tu saki, ka viņus saprast ir gandrīz neiespējami.Mūs latgaļu valodu var saprast vairāk kā viņu vācu valodu 😃 Bet ar mums runā hohdeuschaa-pareizajā vācu valodā!Laiks šeit iet ļoti ātri,laikam nemaz nepaspēju tā ļoti sailgoties pēc Latvijas 😀 Mēs reizi 2-3 mēnešos satiekam savējos.
Nikea😃raugi mums ir mūsu pašu letiņi, kurus esam šeit iepazinuši.😀
Olchen:Jā,Bebriishi tiešām par Reinas ūdenskritumu runāja.Mēs ar tur bijām,skaisti!
Alisiic:Mēs dzīvojam Vācu pusē pie Cīrihes ezera. Richterswil saucās ciems. Esam apm.20-30 min.braucienā no Cīrihes 😀
Forši, ka iepazīstini ar sevi.
Lasīju un centos visu vizualizēt savā prātā.
Gaidīšu nākošo rakstiņu!
Lai jums jauka diena! 😀