07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Turpinot stāstīt, kā sagatavot bērnus bērnudārza gaitām, esam aicinājuši privātā bērnudārza “Patnis” vecākus dalīties pieredzē, kādā vecumā viņu bērni uzsāka bērnudārza gaitas un kā viņi saprata, ka bērns tam ir gatavs.
Māmiņa Diāna:
Mūsu dēliņš Kārlis pirmsskolas izglītības iestādi "Patnis" sāka apmeklēt pagājušā gada augustā, kad viņam bija 1 gads un 8 mēneši.
Kā sapratām, ka mazais tam ir gatavs? Hmm... Drīzāk nevis sapratām, bet cerējām, ka viņš ir gatavs apmeklēt bērnudārzu, jo man bija pienācis laiks atgriezties darbā (bija pagājis viss normatīvajos aktos pienākošais bērnu kopšanas atvaļinājuma termiņš).
Gan jāņem vērā fakts, ka ar sava vecuma bērniem viņš bija ticies kopš savas dzimšanas (viņš ar māsīcu Emīliju un brālēnu Armandu ir vienaudži) un pēc sava rakstura ir mierīgs, dzīvespriecīgs un atvērts pārmaiņām, kas attiecīgi mūsu bažas par iespējamo nepatiku pret dārziņu krietni mazināja.
Kopā ar vīru izlēmām, ka Kārli pie bērnudārza gaitām radināsim pakāpeniski, proti, sākumā Kārlis dārziņā pavadīja vien pāris stundas turklāt vecāka klātbūtnē. Ar katru dienu bērnudārzā pavadītais laiks pagarinājās, bet vecāku klātbūtnes laiks samazinājās, līdz redzējām, ka viņš ir iedzīvojies un viņam dārziņā patīk.
Jāsaka arī paldies bērnudārza vadītājai un audzinātājām par to, ka viņas atbalstīja šādu pakāpenisku adaptāciju.
Māmiņa Kristīne:
Savu jaunāko dēliņu Gustavu bērnudārzā sāku laist no pusotra gada vecuma! Nezinājām, vai viņš tam ir gatavs. Bijām ļoti uztraukušies par to, kā Gustavs iejutīsies jaunajā vidē. Bet diemžēl apstākļi bija tādi, ka citas iespējas mums nebija, un Gustavs sāka iet dārziņā.
Tētis Andris:
Meita bērnudārza gaitas uzsāka, kad viņai bija 1 gads un deviņi mēneši.Tā kā bērnudārza apmeklēšana bija apstākļu spiesta situācija, tad par meitas gatavību doties uz bērnudārzu ir grūti spriest. Adaptācijas periods bija grūts.
Māmiņa Laura:
Mana meitiņa Luīza uzsāka iet bērnudārzā 2 gados un 2 mēnešos.
Līdz bērnudārza gaitu uzsākšanai Luīza jau no 1 gada vecuma pavadīja mājās ar auklīti, Līdz 2 gadiem Luīzai nebija nekādas intereses par citiem bērniem, viņa labprātāk spēlējās ar pieaugušajiem, "lasīja" grāmatas, rotaļājās, devās pastaigās, kā arī spēlējās pati savā nodabā. Ja arī bija kāds bērnu pasākums - vienmēr turējās nomaļus no bērniem un uz viņiem raudzījās ļoti aizdomīgi un komunicēt nevēlējās. Līdz ar to mums bija skaidrs, ka nevajag bērnam uzspiest to, ko viņš nevēlas un bērnudārza jautājumu atlikām uz vēlāku laiku, kad viņa pati izrādīs interesi. Kad Luīzai palika 2 gadiņi, viņa pati sāka izrādīt interesi par citiem bērniem, skatījās, ko un kā citi bērni dara, atdarināja viņu darbības, bet bija jūtams, ka viņa jūtas drošāka un interese par citiem vienaudžiem ir radusies. Tāpat ap 2 gadiņiem Luīza aktīvāk sāka runāt, dziedāt un dejot un varēja just, ka šīs ir nodarbes, kas viņai patīk un sagādā prieku. Bija arī pāris dienas, kad Luīza pusi no dienas pavadīja kopā ar divām meitenītēm (3 gadīgu un 1,8 gadīgu) un varēja just, ka viņas atrod kopīgu valodu. Vienlaicīgi sagadījās tā, ka Luīzas auklīte bija atradusi darbu savā profesijā un līdz ar to mums nācās pieņemt lēmumu, vai meklēt jaunu auklīti vai tomēr mēģināt Luīzu palaist bērnudārzā. Nolēmām pamēģināt aiziet uz bērnudārzu - un tā mēs nokļuvām bērnudārzā PATNIS:-)
Kā Tu saprati, ka Tavs mazais ir gatavs apmeklēt bērnudārzu?
