07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Valdības koalīcija Nacionālās apvienības (NA) piedāvājumu bērnudārzos nodrošināt mācības tikai latviešu valodā atlikusi uz nedēļu un par to spriedīs kopā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. To pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība»).
NA līderis Raivis Dzintars piebilda, ka koalīcija konceptuāli devusi zaļo gaismu sagatavotajām izmaiņām Satversmē, kas paredz steidzamības kārtā paplašināt to jautājumu loku, par kuriem referendumi nav rosināmi, šajā gadījumā – par pilsoņu loka paplašināšanu. NA drīzumā šajā jautājumā nāks ar konkrētiem priekšlikumiem un likumdošanas iniciatīvām.
Apvienības preses sekretāre Ieva Līne aģentūru BNS informēja – lai efektīvāk aizsargātu Latvijas valstiskuma pamatprincipus un rastu risinājumus sabiedrības saliedēšanai ilgtermiņā, NA sagatavojusi priekšlikumus, kuri paredz gan vienotas pirmsskolas izglītības ieviešanu valsts valodā, gan izmaiņas Satversmes 73.pantā un Pilsonības likumā.
NA piedāvā veidot vienotu pirmsskolas izglītības iestāžu jeb bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citām ģimenēm.
«Nav attaisnojami, ka vairāk nekā 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas valsts joprojām atbalsta sabiedrības segregāciju, jau no agras bērnības sadalot Latvijas iedzīvotājus nošķirtās kopienās. Vienotas bērnudārzu sistēmas ieviešana ilgtermiņā veicinātu piederības izjūtu Latvijas valstij, sabiedrības saliedēšanos uz latviešu valodas bāzes un kopīgas sociālās atmiņas veidošanos,» norādījis Dzintars.
Tāpat arī rosināts paplašināt Satversmes 73.pantā noteikto jautājumu loku, par kuriem nav rīkojama tautas nobalsošana. Referendumi nebūtu rīkojami arī par pilsoņu loka paplašināšanu, naturalizācijas kārtības atvieglošanu, valsts valodas lietojuma sašaurināšanu, kādas Latvijas teritorijas daļas autonomiju vai atdalīšanos, demokrātiskās sistēmas demontāžu un citiem jautājumiem, kuru nodošana tautas nobalsošanai nevajadzīgi pakļauj riskam Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, uzskata NA.
Savukārt Pilsonības likuma 24. pantā NA rosina paplašināt nosacījumu loku, kādos pilsonim var tikt atņemta Latvijas pilsonība. Proti, pilsonība būtu atņemama personām, kuras publiski paudušas necieņu pret Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, veikušas darbības, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, aicinājušas likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību, spiegojušas ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā un citos līdzīgos gadījumos.