Skolēna stress šogad

Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa dalās pārdomās ar Māmiņu Kluba māmiņām par stresu skolēniem, skolas gaitas uzsākot.

Ar katru dienu arvien tuvāk ir tā diena, kas ģimenes, kurās ir vismaz viens skolēns, praktiski un emocionāli atmetīs atpakaļ (vai arī “iemetīs iekšā”) diezgan skarbā realitātē. Pat tad, ja esam varējuši sagādāt visu skolai nepieciešamo, un drīkstam neuztraukties par to, ka bērnam nebūs kāda neiegādāta grāmata vai pildspalva, tad smagu sajūtu saistībā ar skolas dzīvi pietiks tāpat.

Domāju, ne es vienīgā pat vizuāli spēju saskatīt savos bērnos to stresu, ko vienam normālam sākumskolniekam nozīmē kaut kas tik normāls kā “iet skolā”. Šodien skatījos uz abām savām skolniecēm – cik viņas atpūtušās, mierīgas, nu gluži vai smukākas nekā vēl tikko pirms pāris mēnešiem pēdējās skolas dienās pavasarī. Taču tūlīt atkal ies vaļā... Un vēl skarbāk nekā iepriekš, jo skaidrs, ka reti kurš skolotājs spēs pārkāpt pāri savam aizvainojumam, izmisumam un nereti pat izdzīvošanas bailēm, kas ir tik saprotamas, ja garantēts tiek tik neatbilstošs atalgojums. Reti kura ģimene spēs būt tik līdzsvarota, lai savu iekšējo spriedzi neiedotu savam skolniekam līdz uz skolu. Esmu gandrīz vai pārliecināta, ka skola kļūs par vidi, kur būs arvien vairāk dusmu un agresijas. Kāds minēja, ka skolu psihologiem būšot vairāk darba, aizmirstot to, ka tādu psihologu jau skolās pārsvarā vairs nemaz nebūs.

Apzinoties šo visu, īstenībā saprotu arī, ka skola bērniem kļūs vēl  traumējošāka nekā līdz šim un principā viņu psihiskajai veselībai kaitīga. Loģiski domājot, skaidrs ir arī, ka skolā jāiet, lai apgūtu dzīvei svarīgas zināšanas, taču šis pats mācīšanās process tieši pastiprināta stresa apstākļos kļūst īpaši apgrūtināts. Tiešā veidā cieš uztvere un domāšana.

Klasē, kur, piemēram, skolotāja sava stresa nomākta nemitīgi bļauj, skolēni visticamāk viņas teikto attiecībā uz apgūstamo mācību vielu uztvers lēnāk un izkropļotā veidā. Līdzīgi bērns, kas atrodas ilgstošā stresā, savu vecāku stresa dēļ, var kļūt agresīvs (pret citiem vai pret sevi) vai arī depresīvi noslēgties. Ilgstoša stresa gadījumos tieši šie var kļūt par ierastas uzvedības modeļiem, radot nopietnas grūtības nākotnē. Manuprāt īpaši uztraucoša ir tendence, kad bērni, kuri iespējams daudz dzird par to, cik slikti it kā būt agresīviem pret citiem, vienalga paša vecākiem vai klasesbiedriem, savu agresiju vērš paši pret sevi, darot sev pāri kā fiziski, tā emocionāli.

Stress lielā mērā ietekmē uzvedību, sajūtas, domāšanas spējas. Tomēr tieši personības spēks nosaka to, kā stress tiks piedzīvots un pārstrādāts. Ko viens piedzīvo kā smagu stresu, citam tas liksies vienkārši neliels dzīves izaicinājums.

Atšķirības šajā veido ģenētiski pārmantota spēja izturēt spriedzi (emocionāli “stipro” vecāku bērni ir izturīgāki), sociālais briedums, pašvērtējums, emocionālā stabilitāte un apgūtas stratēģijas, kā tikt galā. Pareiza apiešanās ar stresu ir apgūstama un absolūti nepieciešama prasme. Labvēlīgos apstākļos pat objektīvi bīstama situācija var tikt atrisināta bez nopietnām stresa reakcijām, ja briesmas tiek laicīgi atpazītas un situācijas skartais cilvēks ir pārliecināts par savām spējām tikt galā.

Tad ko gan es kā mamma varu darīt, lai palīdzētu savam bērnam? Diemžēl uzlabot apstākļus skolā nav manos spēkos. Taču es varu vispirms apgūt viedus, kā tikt galā pati ar savu stresu. Tikai tad, ja man izdosies sakārtot sevi, to varēs arī mani bērni. Un, protams, mērķtiecīgi mācīt saviem bērniem veidus, kā tikt galā, kad manis nav klāt. Kaut ko vienkāršu un praktisku, ko viņi ātri apgūst, jo sajūt, ka tas viņiem palīdz.

Nodarbība vecākiem par bērnu stresu 18. augustā. Informācija par nodarbībām māmiņām ar mazuļiem no 6 nedēļu līdz gada vecumam, psihologa konsultācijām un psihoterapiju www.lina.lv