Sīkumi nenozīmē daudz – tie nozīmē visu

Sveiciens visiem manu rakstu lasītājiem.

Iepriekšējā nedēļa mūsu ģimenē bija ļoti īpaša, jo manam dēliņam Gustavam bija 1 gada jubileja. Šajā rakstā mēģināšu uzrakstīt nedaudz par šo pirmo gadiņu.

Šobrīd liekas, ka pirmais gadiņš paskrēja gandrīz nemanot. Tomēr šī gada laikā ir bijuši tik daudz jaunu un nebijušu notikumu, ka prāts tos visus vienlaicīgi nemaz nespēj aptvert.   

{pic:1}

Atceros, cik priecīgi mēs bijām, kad Gustavs pirmo reizi sekoja līdzi mūsu kustībām. Cik ļoti priecājāmies, kad Gustavs pirmo reizi uzsmaidīja, apvēlās, pirmo reizi sāka rāpot un spēra pirmo soli. Tik milzīgs prieks par maziem sasniegumiem, kuri mums nozīmē visu. No tā arī veidojas visa mūsu ikdiena.

Sīkumi nenozīmē daudz – tie nozīmē visu. Šādu atziņu nesen izlasīju grāmatā. Tik tiešām, katrs mazais Gustava sasniegums mums bija tik ļoti nozīmīgs, kāds noteikti ir katram vecākam ar pirmo bērniņu.

Sākumā mums ar sievu bija nedaudz bail, jo īsti nezinājām kā būs un kā visu pareizi darīt. Mazais Gustavs likās tik trausls... Atceros pirmo reizi dzemdību namā, kad man bija jāmaina autiņbiksītes. It kā zināju, kā tas jādara, tomēr tas bija liels pārdzīvojums.

Katrs notikums mums bija kas jauns un nebijis. Tādās reizēs vienmēr ir nedrošības sajūta. Tomēr laikam šajos brīžos nostrādāja kādi instinkti, jo pie jebkuras situācijas, mēs it kā zinājām kā būtu pareizi darīt un beigu beigās tā arī bija.

Šo gadu es atceros tikai ar pozitīvām sajūtām. Man ir tik liels prieks, ka esam varējuši sakārtot mūsu ikdienu tā, ka visiem ir labi. Man ir liels prieks, ka Gustavam ir tik lieliski vecvecāki, onkuļi un tantes, kā arī fantastiski vecāki :). Man ir liels prieks, ka Gustavs ir piedzimis un dzīvos Latvijā – visskaistākajā zemē uz pasaules!

Laikam galu galā jāpasaka paldies Gustavam, ka viņš izvēlējās mūs par saviem vecākiem :). Tieši dēļ Gustava esmu sācis lēnām apgūt pateicības mākslu. Katru rītu es savā prātā cenšos pateikties par visu, kas man ir dots un pateikties par katru nozīmīgu notikumu manā dzīvē. Tas dienai dod fantastisku enerģiju.

Brīžiem gan man tas nesanāk, jo esmu nopietni praktizējis kritizēšanu jau no 9 gadu vecuma :). Tomēr novēlu ikvienam ik pa brīdim veikt pateicības praktizēšanas rituālu. 

Veiksmīgu nedēļu!

Ar cieņu,

Jānis