Sešgadīgo bērnu krīze. Kā to pārvarēt?

Sestais dzīves gads ir ass emocionālās dzīves sarežģījums bērnam, kas mijas ar pāreju no virspusējās uzvedības uz dvēseles dzīlēm. Atrodot iespēju kontrolēt savu uzvedību, bērns tagad ir spējīgs – pagaidām, bet ne pilnībā, - regulēt savu jūtu izpausmes. Tagad viņš var apzināti un speciāli slēpt jūtas no citiem. Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Tā kā bērna interešu sfēra tagad noslēdzas ar cilvēku savstarpējo attiecību iepazīšanu, bērns sāk sīkumaināk uztvert nianses, arī, ja runa ir par viņa paša dvēseles stāvokli, attieksmi pret sevi, attieksmi pret citiem. Tieši reālās attiecības ir galvenais prieka un skumju avots bērna dzīvē. Vajag, pirmkārt, sekot līdzi tam, kā paši uzvedaties kā pieaugušie – kā vēršaties pret bērnu, kāda ir vispārējā situācija ģimenē.

Iekšējā un dvēseles pasaule, kas ir katram bērnam, ir lielu izmaiņu varā, salīdzinot ar divgadīga bērna vecumu. Tagad mazais var saņemt apmierinājumu un justies lepns par to, kā ir ticis galā ar fiziski grūti izdarāmām lietām.

Mazais mācās kontrolēt savas emocijas, spilgts tā visa piemērs ir spēles noteikumu uzstādīšana. Bērns tāpat arī mācās nereaģēt uz visu negatīvo, kā, piemēram, un zaudējumu spēlē. Svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā bērnā attīstās smalkās emocionālās reakcijas uz apkārtējās pasaules skaistumu. Šajā vecumā bērni ir jūtīgi pret krāsu, formu, viņi var izjust spēcīgu sajūsmu, ko rada spilgtas ainavas apskatīšana, tāpat arī viņi to var just, skatoties uz pirmo sniedziņu, uz nebeidzamo jūras zilumu, klausoties skaistu mūziku, vērojot baleta izrādi. Svarīgi ir veidot apstākļus, kuros bērns var tvert spilgtus iespaidus, kas paliek atmiņā uz visu dzīvi. Tieši spilgtas gleznas ieraudzīšana bērnībā, un noglabāšana cilvēka apziņā, veido emocionālus, siltus pārdzīvojumus.

Bērns atšķiras no pieaugušā ar to, ka viņam nav pieredzes. Un, ja kaut ko dara ne tā, kā vajadzētu, tad nedara to ļaunu nolūku vadīts. Viņš vienkārši nezina, kā darīt pareizi. Mazais ar laiku iegūst pieredzi, tāpat kā mēs visi – pieaugušie. Bet tieši tāpēc, pieredzei ir jābūt vērtīgai un vajadzīgai, vecāki nedrīkst moralizēt, viņiem ir jārada zelta vidusceļš, sava bērna labākai attīstībai, ir jārada labvēlīga vide, kuras ietekmē bērns, izmatojot noteikumus, iegūst cilvēciskas saskarsmes zināšanas.

Lai Jums un Jūsu sešgadniekiem iespaidiem bagāta dzīve!