Oma – mammas aizstājēja?

Kad ģimenē ienāk mazulis, daudzi cilvēki pēkšņi ieņem pavisam citas sociālās lomas – sieviete un vīrietis kļūst par vecākiem, kādreizējās mammas un tēti – par vecmāmiņu un vectētiņu. Katra jauna lieta un jaunas pārmaiņas prasa arī pielāgošanos jaunajai situācijai un gluži loģiski, ka nepieciešams arī mācīties.

Mācīties nepieciešams gan kā būt par mammu, gan par tēti, tāpat nepieciešams mācīties arī būt par vecvecākiem, jo bieži vien tas nemaz nav tik viegli. Robežas ģimenes attiecībās ir tik plānas, un ne visiem vecākiem ir viegli izprast, ka bērni tagad paši ir vecāki, tātad – viņiem ir pašiem tiesības izlemt kā audzināt savus bērnus, un ja radīsies jautājumi, tad tie tiks uzdoti. Jāmācās nejaukties jaunajā ģimenē ar neskaitāmām pamācībām un tekstiem – kad es audzināju tevi/tavu vīru, tad es darīju... Tomēr ir situācijas, kad vecvecākiem atkal nākas uzņemties nedaudz vairāk pienākumu par mazbērniem, nekā ierasts. Tas notiek tādās situācijās, kad abi vecāki strādā, vai arī, ja bērniņu audzina tikai viens no vecākiem. Īpaši tagad, kad Latvijā bērnudārzu pieejamība ir niecīga, privātās pirmsskolas iestādes maksā ļoti dārgi, daudzi vecāki priecājas, ja bērnus var pieskatīt vecvecāki, protams, ja viņi paši nestrādā.

Vecvecāki mazbērniem māca labu

Attiecības, kādas valda starp vecvecākiem un mazbērniem vienmēr ir īpašas. Bērni no savas omas vai opapa uzzina par vecākiem, kādi viņi ir bijuši maziņi, kādas palaidnības darījuši. Izrādās, ka perfektā mamma un kārtīgais tētis arī kādreiz ir bijuši maziņi, darījuši blēņas un kaitinājuši savus vecākus. Ir pierādīts, ka tiem bērniem, kurus regulāri pieskata vecvecāki, ir plašāks vārdu krājums, labākas atzīmes skolā un labāka sociālā uzvedība.

Vecvecāki drīkst šad un tad palutināt savus mazbērnus

Pārsvarā vecvecāki pret mazbērniem izturas mazāk stingri, nekā vecāki. Ja vecvecāki ikdienā nepieskata bērnus un nedzīvo ar viņiem kopā, tad nav nekāda problēma, ja mazie šad un tad tiek lutināti. Būtiskus audzināšanas jautājumus tomēr vecmāmiņām un vectētiņiem ir jāpārrunā ar vecākiem un par tiem jāvienojas, piemēram, ja vecāki bērnam nedod šokolādi, jo viņam no tās sāp vēders, nav nekāda vajadzība spiest apēst vienu gabaliņu „jo no viena taču nekas nenotiks!”. Jau pavisam mazi bērni spēj saprast, ka pie mammas valda citi, bet pie omas citi likumi.

{smallpic:1}