Mēs lieliski pavadām karstās dienas!

Sveiciens mazo divgadnieku māmiņām un, protams, mazuļiem!

Tik tikko atguvušies no karstuma, atkal jau piedzīvojam nenormālo karstuma vilni! Cerēju, ka vismaz vairākas dienas būs vēsāks gaiss, bet nekā.

Briļļainais kurmītis.

Bijām devušies ciemos pie Adrianas omes uz laukiem, kur jauki atpūtāmies. Šeit meitiņa fotogrāfējās pie lielas kurmja skulptūras. Lai gan kurmis izskatījās smieklīgs, meitiņai bija bail no viņa un pēc fotogrāfēšanās Adriana bēga prom no tā kurmīša.

Adrianai ļoti patikās dzīvoties pie omes, jo varēja izdauzīties ar savu onkuli, kurš ir gandrīz viņas vecumā (5 gadiņus tik vecāks). Vēl mazā pie omes izskrējās pa pļavu, iemēģināja riteņbraukšanu ar onkuļa riteni un priecājās par zemenēm, kuras varējām paņemt uz mājām arī lielā daudzumā.

Adriana izbauda dažādo zemenīšu garšu!!!

Interesantu lietu ieraudzījām ceļa malā, kad devāmies prom no omes. Tā bija milzīga, oranža koku sēne, kas rotāja lielu ozolu. Adrianai bija liela interese par to, kā tas var būt, ka sēne aug kokā, nevis mežā, sūnās? Tad nu ome izstāstīja, ka tā ir īpaša koku sēne, kas aug kokos un tāpēc ir tik liela.

Interesantā koku sēne.

Esot mājās, aktīvi laistam puķītes, lai karstums un saule tās pilnībā nenokaltē. Adrianai pašai ir sava mazā lejkanniņa ar kuru viņa palīdz mammai dārza darbos. Viņai ļoti patik palīdzēt un meitiņa arī patstāvīgi cenšas pati visu izdarīt, gan istabu slauka, gan salasa papīrīšus un aiznes uz mistkasti. Prieks par to, protams, ir arī vecākiem!

Mazā dodas mammai palīdzēt laistīt puķītes!

Pēcpusdienā parasti, kad paliek mazliet vēsāks, dodamies uz avotiņu pēc ūdens, jo krāna ūdeni uzturā nevar lietot. Arī mežā izpētām interesantās lietas, salasām čiekurus.

Es meitiņai mācu, kā izskatās vabolīte, skudra vai kāds tārpiņš. Viņa tagad jau prot nosaukt meža mazos iemītniekus!

Dodoties meža izpētē.

Izpētot mežu, pēkšņi dzirdu, ka meitiņa sauc - kokā sēne! kokā sēne! Sākumā nesapratu, kas par lietu, domāju, ka sēni atradusi, bet izrādās, ka viņa atradusi atkal vienu koka sēni.

Šī sēne bija savādākas krāsas un formas, tāpēc nobildējām arī šo sēnīti.

Tā mēs pavadām karstas dienas, gan izstaigājamies, gan kaut ko jaunu atklājot gan arī iemācoties dzīvnieku un kukaiņu nosaukumus.

Meitiņa jau ļoti daudz runā ir zin daudz vārdiņus kā arī spēj veidot teikumus. Liels prieks par to, ka mums runāšana atri tiek apgūta.

Tiek apsvērta doma no septembra laist mazo uz bērnudārziņu, jo viņai ļoti patīk spēlēties ar bērniem. Esam arī devušies apciemot topošo bērnu dārziņu, bet par to stāstīšu nākamreiz...

Vai jūs vedīsiet savu divgadnieku septembrī uz dārziņu???

Pastāstāt, kāpēc jā vai kāpēc nē?

Māmiņa Sandra.