Varu teikt, ka bija ļoti grūti būt prom no Māmiņu Kluba....Man bija kā tāds pārbaudījums vienu veselu mēnesi.
Mūsu mājas vīrietim bija mēneša komandējums ārpus Latvijas robežām. Tā nu lai sazinātos, iedevu savu datoriņu līdzi, bet sākumā nepārliecinājos, vai uz otra datora varēšu ieiet Māmiņu Klubā.Tā nu nākošajā dienā, kad vīrietis bija pavadīts lidostā,atbraucot mājās, laika pakavēšanas pēc domāju ieiesu palasīšu, kas jauns Māmiņu kluba, bet rezultātā netieku iekšā.Un kur vēl kaut ko uzrakstīt.... Ehh, tā nopūtos un samierinājos ar to, ka esmu daļēji noslēgta no pasaules.
Tā nu diendienā man nāca virsū pārbaudījumi- gan par mazo pelīti, kura mēģināja pārbaudīt manu pacietību un visu pārējo, kā arī nācās man darīt tos darbus, kurus mēs bijām sadalījuši. Bet varu teikt- ir labi ,tad ja tev kads palīdz kā mans vīrietis visu laiku!!Bet ja jums cenšas palīdzēt kaut tas pats jūsu otrā pusīte neatsakiet to!!!
Tā nu man arī sākās laika izjūtas trūkumi, kā neko paspēt nevaru un atjēdzies beigās, ka vēl daudz kas tev vēl ir jāizdara!!
Bet nu tagad, kad mēnesis ir pagājis un pārbaudījumu esmu veiksmīgi izturējusi,kā arī pašai viss ir kārtībā, tad varu teikt droši- es esmu atgriezusies un varēšu ar jums atkal padalīties visā, kas ir noticis, vai kur esam bijuši visi trīs kopā....