Mēs augam! Viss par 2 līdz 3 gadus vecu bērnu pārmaiņām

07. Jan 2012, 19:08

Šķiet, ka tikai vakar mūsu mazulis mūs aplaimoja ar savu pirmo smaidu, spēra pirmos soļus, teica pirmos vārdus. Bet šodien viņš jau ir pilnībā patstāvīgs mazs cilvēciņš, kas prot domāt, pārdzīvot, just līdzi, mīlēt, žēlot, redzēt visu skaisto, izjust prieku. Patiesībā šīs iemaņas pie mazuļa nenāk tā uzreiz. Viss notiek ar laiku. Bērniņš attīstās pakāpeniski, katrā vecuma periodā sasniedzot arvien jaunas virsotnes.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka trešais gads ir visai viegls periods bērna attīstībā un audzināšanā, tāpēc, ka bērns nu ir kļuvis lielāks, pieaugušāks, un tātad – vecākiem būs mazliet vieglāk ar viņu visu sarunāt. Tas, protams, ir iespējams, bet ar nosacījumu, ka vecāki apzinās šī brīnumainā perioda īpatnības – perioda augstos sasniegumus un, tai skaitā, arī nepaklausību. Šajā periodā bērniņš aug kā personība. Mazajam ir nepieciešams, lai ar viņu rēķinātos, kā ar līdzvērtīgu. Viņā briest vēlme realizēt savu „es” praktiskā patstāvībā. Dzimst patmīlības jūtas, lepnums par veiksmi izpildot kādu uzdevumu, vēlme parādīt sevi kā cienīgu un varošu pieaugušo acīs. Šķiet, ka tādas prasības varētu taču būt tikai no pieaugušā, bet runa taču ir par bērnu, vai ne? Tur jau tā lieta, ka šīs augstās prasības cilvēku padara par cilvēku, un, protams, un prasību esamība un to realizācija trešajā gadā iemājo īpašas, neatkārtojamas šķautnes.

Vecākiem jābūt informētiem par šā perioda īpatnībām, lai rūpīgi varētu sagatavoties gan iespējamiem prieka uzplūdiem, gan arī sarūgtinājumiem šajā dzīves posmā. Pedagoģijā šis dzīves gads skaitās pārejas etaps bērna attīstībā – trešā gada beigās mazais taču kļūst par mazu pirmsskolnieku. Tai pat laikā šī etapa sākumā viņam vēl piemīt visas agrās bērnības pazīmes. Jāatzīmē, ka tādiem bezspēcīgiem un nepatstāvīgiem bērniem var šis vecums tā kā „ieciklēties” (apstāties), triju vai četru gadu vecumā, ja pieaugušie laicīgi nerealizē visas iespējamās attīstības sfēras un audzināšanas jautājumus. Vecāki parasti jautā, ko darīt. Protams, nedrīkst bērnam atņemt spēcīgās patstāvības sajūtu, darot visu viņa vietā, katru reizi atzīmējot, ka viņš taču ir vēl maziņš, ka viņam tas viss vēl tik labi nepadodas, vajag būt ļoti uzmanīgiem attieksmē pret bērna jaunajām interesēm un paskaidrot viņam visu, ko viņš vēlas zināt. Bērna emocijas ir jāņem vērā.

Psiholoģiskais portrets 3 gadus vecam bērnam

Ar ko tad trešais dzīves gads ir tik interesants un brīnišķīgs? Šajā laikā notiek dabīgs lūzums attiecībās ar apkārtējiem, kas mijas ar aktīvām bērna darbībām, kuram nu ir pašam savas vēlmes un nolūki, kas varētu, protams, nesakrist ar pieaugušo iecerēm. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda emocionālā pieredze bērnam ir bijusi līdz 2 gadu vecumam, kad priekšmetu pasaule bērnam bija kā īsta saules gaisma, bet pieaugušais – pati saule. Mazais ir piesaistīts pie mammas (tēta, vecmāmiņas utt.) un uztver šo cilvēku, kā cilvēku, no kura mācīties uzvedības un attiecību veidošanas pamatus.

Kopā ar to nāk arī paša iespējas, un sasniegumi, kurus vēlas demonstrēt arī pieaugušajam, bez piekrišanas, kuru vecāki neuzskata par vajadzīgu bērnam dot. Tātad, vecākiem jāiemācās ar mazo kontaktēties jaunā attiecību līmenī: pašiem paliekot, protams, par augstāko piemēru bērnam, bet delikāti jāattiecas pret viņa jūtām, pašcieņu, jādod bērnam izvēles iespēju, nenomācot interesi par tādu vai šādu nodarbi. Citiem vārdiem sakot, jāiemācas ar mazo sadzīvot, dažreiz bērnam tā kā piekāpjoties, normas robežās, protams. Dot pēc iespējas vairāk viņam iespējas izpausties savā aktivitātē un individualitātē, pakāpeniski pagriežot interesi tajā virzienā, kas mazajam ir visnepieciešamākā, no vecāku viedokļa puses.

"Tā Jums izdosies izbēgt no dažādām krīzes situācijām, kas raksturīgas trīsgadīgam bērnam. Vismaz varēsiet laicīgi mīkstināt esošo krīzi bērna attiecībās ar pieaugušajiem," iesaka psiholoģe Diāna Zande.

Spēļu garā, un pēc tam arī jaunu darbību garā (zīmēšana, darbošanās ar plastilīnu, konstruktoriem, dziedāšana, dejošana utt.) notiek tālākā attīstība psihiskajos procesos – atmiņā, runā, domāšanā, jaunās iegribās un interesēs. Trešais dzīves gads ir īpaši aktīvi apveltīts ar sociālām kultūras vērtībām – cilvēka domāšanas kultūra, saskarsme, runas attīstība.

Tieši šajā dzīves periodā liela nozīme ir bērna vēlmju pazīšanā, kam piemīt tīri cilvēcisks raksturs – tehnikas, spēļu, darba (pašapkalpošanās elementi), mākslinieciskās, intelekta attīstības un bērna spēju savienojums. Un tam visam ir arī skaidrojums. Zinātnieki savulaik ir nonākuši pie secinājumiem, ka bērna trešais dzīves gads īpaši pateicīgs ir lai attīstītu pedagoģiju. Tāpēc, ja Jūs vēlaties bērnam mācīt matemātiku, mūziku, dziedāšanu, mākslu, nepalaidiet šo mirkli garām, dariet to tagad, un neaizmirstiet, ka pamati tiks visam ielikti tieši šajā vecuma periodā. Par jaunu var uzskatīt intensīvu iztēles attīstību it sevišķi vecumā no 2 ar pus līdz 3 gadiem.

Tas nozīmē, ka bērns var darboties sevis izdomātā situācijā. Piemēram, izpildot pieaugušā lūgumu, var parādīt, kā pelīte klusi-klusi skrien uz pirkstiņiem, kā skaļi soļo lācis, kā zaķītis lec un kustina austiņas utt. Ar iztēles un atmiņas attīstību parādās produktīvā darbība: zīmējums, darinājums no plastilīna, darinājums no konstruktoriem, spēle – pamatā lomu spēle utt. Vajag vērst īpašu uzmanību uz to, ka produktīvās darbības bērna izpildījumā jāsāk tieši trešajā dzīves gadā. Šiem darbības veidiem piemīt atdarināšanas spēju attīstība, kam ir tieša saistība ar prāta aktivitātes attīstību, intelekta izaugsmi.

Runas attīstība

Trešajā dzīves gadā bērna uzmanība tomēr vēl ir nenoturīga, īpaši šī gada sākumā, kad mazajam vēl pamatā piemīt divgadīga bērna rakstura iezīmes. Un tomēr viņš jau ir spējīgs koncentrēties uz kādu darbību, kas viņam šķiet interesanta, neatraujoties no tās kādas 12-15 minūtes. Tā tiek darbināta atmiņa. Bērns atceras ne tikai to, kas bija nesenā pagātnē (pāris stundu atpakaļ), bet arī (trešā gada beigās) var izstāstīt, piemēram, par to, kā viņš ir gājis kopā ar vecākiem ciemos (vai uz cirku, vai veikalu, vai zoodārzu utt.).

Tas nozīmē, ka trešā gada ietvaros pilnveidojas atcerēšanās procesi, un ar runas attīstību atmiņas var tikt izsauktas, liekot lietā vārdu palīdzību. Šajā sakarā der iegaumēt, ka trešajā dzīves gadā intensīvi pieaug aktīvais bērna vārdu krājums, un trešā gada beigās vārdu krājumā var būt pat 1200-1500 vārdu un arī vairāk. Parādās sarežģīšanas funkcija – bērns prot veidot frāzes no 3-4 vārdiem. Noformējas runas gramatiskā puse. Trīs gadu vecumā pa vidu vienkāršiem teikumiem, bērns prot lietot arī sarežģītākus.

Viņam ir pieejama sapratne ne tikai par dažādu lietu jēgu, ko paskaidrojis pieaugušais, lai varētu paskaidrot kādas rīcības sekas, bet arī viņa stāstījums var saturēt īsus stāstiņus par to, kas neatrodas viņa redzes lokā konkrētā brīdī. Šajā vecumā bērns ir ļoti jūtīgs pret apkārtējo rīcību. Viņš uzmanīgi ieklausās pieaugušo dialogā, pavadot klausīšanos ar skatienu te uz vienu, te uz otru runājošo. Viņam ir interesanti secinājumi. Bērns ne tikai seko pieaugušo sarunai, bet arī mēģina mainīt viņu domu virzienu. Kas notiek? Mazais tā kā ieslēdz savā augstākajā līmenī loģiku attiecībā uz kādu pieaugušo darbību vai rīcību, un mācās dzīvot.

Lūk, kāpēc 2-3 gadus veca bērna klātbūtnē nevajadzētu risināt ģimenes nesaskaņas. Viņam nav jākļūst par liecinieku vētrainām scēnām un nejaukiem pašu vecāku izteikumiem, rīcībām. Vecāki mazulim ir augstākais paraugs atdarināšanai joprojām, tāpat kā agrāk, un pat vairāk, tāpēc, ka tagad bērnam piemīt, kaut neliela, bet tomēr jau sociālā pieredze. Tieši tāpēc, atšķirībā no agrās bērnības periodiem, kad vienmēr nostrādāja uzmanības novēršana no dažādām situācijām, tagad Jums ir vairāk jāstrādā ar pārliecināšanas metodi. Jo bērns, ja viņa audzināšana ir virzīta pareizi, atsaucas uz Jūsu „ pierunāšanu” un kļūst tomēr pieaugušam vadāms.

Lai Jums kopā ar saviem bērniem interesanta ikdiena!