„Mammu, es gribu tādu pašu lelli kā Anniņai!”

Pazīstami? Bērnam augot lielākam, viņš sāk kopēt, atdarināt citus un bieži vien vēlas tieši tādas pašas mantas kā citiem bērniem! Ko darīt, ja bērns pieprasa dārgas lietas, zīmolu drēbes? Atbild psiholoģe Diāna Zande.

„Pirmkārt, māmiņai pašai jāizlemj, kāds ir budžets lietu iegādei bērnam,” iesaka psiholoģe Diāna Zande. „Un tālāk jau viss atkarīgs no vēlmēm, vajadzībām un iespējām, pasakot stingru „Nē”, kad bērns pārkāpj Tevis noliktās robežas. Turklāt ir liela atšķirība, kā šis „Nē” tiek pateikts un kas notiek pēc tam.”

„Nē” var kļūt par veidu, kas vienos Tevi ar bērnu vai arī radīs atšķirtības sajūtu. Ja Tu saki „Nē”, kļūsti dusmīga un neieklausies bērnā, viņš to var uzskatīt par mājienu, ka Tu viņu nesaproti.

Tomēr ja Tu saki: „Es gribu, lai Tev būtu viss, ko Tu vēlies, bet šo lelli mēs nevaram iegādāties. Mums ir jānomaksā rēķini, tuvojas brāļa dzimšanas diena un ir nepieciešams mašīnas remonts, tāpēc šo lelli mēs nevaram iegādāties. Bet es Tevi mīlu.” Un viss. Bērns gaida paskaidrojumu, nevis skaļu bļaušanu, ka viņam šāda vai tāda manta mājās jau ir.

„Bērnam ir jāizprot, ka šī situācija nav jāuztver personīgi un nebūt citu ģimenes locekļu vajadzības nav svarīgākas par viņa vajadzībām,” stāsta Diāna Zande. „Protams, bērns var teikt, ka Tu kā mamma viņu nemīli, ka viņš ir dusmīgs utt. Mierīgi uzklausot bērna teikto, Tu labāk izproti viņa emocijas un sajūtas un tas jau ir daudz.”

Katras ģimenes izpratne par materiālu lietu nepieciešamību atšķiras. Ja bērns sāk just, ka ar materiālām lietām vecāki sāk „atpirkties” par kaut ko, tad nav jābrīnās, ka mazulis pieprasa arvien jaunāka modeļa mašīnu, jaunās sezonas kurpītes utt. Te svarīgi būtu bērnam ne tikai izskaidrot, bet arī ikdienā parādīt, ka svarīgākas par materiālām lietām ir mīlestība.

„Viņa izmisīgā lūgšanās pēc Bārbijas, tāda kāda ir Anniņai, ir tikai emocijas. Šajā situācija nav akūta un bērnam nekas nenotiks, ja viņš nedabūs kāroto mantu, argumentējot ar tikai to, ka šāda rotaļlieta ir bērnam bērnudārzā,” stāsta psiholoģe. „Ļaujot viņam izraudāties par to, viņa domas tiks novērstas un ja Tu būsi bērnu uzklausījusi, viņš jutīsies saprasts. Turklāt, nepakļaujoties mirkļa emocijām, vecāki ir pārsteigti, cik ātri bērns aizmirst par šo TIK vajadzīgo mantu, jo jau nākamajā iepirkšanās reizē tikpat ļoti ir vajadzīgs kas cits.”

Ja vecāki palīdz bērnam tikt galā ar šīm emocijām, ieguvēji ir gan bērns, gan vecāki. Mūsu sabiedrībā ir ļoti spēcīgs materiālisms un tas sākas jau agrā mazuļa vecumā. Mums kā vecākiem bērniem ir jāparāda arī ar savu attieksmi, ka bērna dzīve bez jaunākā zīmola drēbēm vai mantām var būt veiksmīga un laimīga!

Kā Tu atbildi savam bērnam vai rīkojies, kad viņš pieprasa lietas, kas ir citiem bērnudārza biedriem?

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv