Māmiņa Rebeka sāk rakstīt blogu Māmiņu Klubā!

Māmiņa Rebeka sāk rakstīt blogu Māmiņu Klubā par to, kā rit viņas ikdiena kopā ar dēliņu Jēkabu.

{pic:1}

Iepazīsimies!

Esmu jaunā māmiņa Rebeka. Man ir 21 gads, bet manam dēliņam Jēkabam 11.augustā palika 5 mēneši. Tā kā pavadu daudz laika pie datora, rakstu blogus un esmu arī facebook.com, tad būtu interesanti blogot arī Māmiņu Klubā.

Jaunības trakums un grūtniecība

Biju jauna un traka, katru dienu dzīvojos pa klubiem un bieži gāju izklaidēties ar draugiem. Dzīvoju Vecrīgā kopā ar nu jau bijušo draugu, līdz draudzene sapazīstināja ar interesantu puisi. Sākuma draugu bariņā braukājam šur tur un gājām visi kopā izklaidēties, kad pēc laika sapratu, ka pārējie draugi ir palikuši tā kā novārtā un ejam kopā tikai es un šis puisis.

Tobrīd bijām vienkārši superlabi draugi un palēnām, palēnām sapratu, ka tā brīža puisis ar ko biju kopā, vairs neko nenozīmē. Tad ar viņu arī izšķīros un viņa vietu ir ieņēmis tas otrs - ar kuru pavadu daudz vairāk laika!

Tā sapratām, ka mēs arvien vairāk viens otram nozīmējam un nu jau neesam vairs tikai draugi... Kopā bija jautri, beigās pat nevarējām viens bez otra iztikt pat pāris stundas.

Sazvanījāmies un stundām runājām pa telefonu. Bija pagājuši 2 mēneši, kopš mūsu attiecības bija attiecības kā pārim, nevis kā vienkārši draugiem, un vienu dienu, gultā guļot, sākām spriest, cik forši būtu, ja būtu tāds maziņš ķipars, kas skraidītu pa māju.

Jāpiebilst, ka līdz tam brīdim abiem bērni īpaši nepatika. Tad nu izlēmām - kāpēc gan ne?? Paliku stāvoklī un uzradās problēma.. Bija jāpasaka vecākiem. Domāju, ko un kā, bet šī problēma atrisinājās pati no sevis.

Sūtīju sms draugam ar tekstu, ka jāpasaka beidzot tas mammai un... netīšām nosūtīju mammai un viņai viss bija skaidrs.

Grūtniecība ritēja normāli, katru mēneša vizīti gaidīju ar nepacietību, jo gribēju USG redzēt mazo un bija tāda drošības sajūta pēc apskates! Pirmos mēnešus nenormāli mocījos ar sliktu dūšu, no gultas necēlos, bet tā, ka  nevarēju pierast pie jauna stāvokļa ar visu slikto dūšu zili bāla braucu uz BBP Liepājā un biju vēl pie stūres ( nu nevarēju pieņemt, ka visi labie pasākumi iet gar degunu). Aizbraucot patiesībā jutos pārsteidzoši labi! Sakumā gāju vēl uz darbu, bet drīz vien daktere konstatēja, ka man ir paaugstināts tonuss un nedrīkstēju vairs strādāt..

Visu grūtniecības laiku gulēju pie TV kopā ar kaķi, draugam tieši bija jāiet mācīties un tad sanāca, ka katru dienu līdz 5 vakarā viena pati biju mājās. Brīžiem juku prātā, jo biju pieradusi pie sava trakā atraktīvā dzīvesveida, bet tā kā manam draugam ir paranoja par visu, nācās sēdēt mājās, jo vienu viņš mani nelaida nekur- "ja nu kaut kas uz ielas gadās"!

Dzemdības

Dzemdības sakās tieši noteiktajā datumā 11. martā. Pa nakti sāku just sāpes, kad sapratu, ka pa īstam viss ir sācies. Modināju draugu, viņam bija panika jo tieši jāiet uz maiņu. Paēdu brokastis, jo apzinājos, ka ēst kādu laiciņu nedabūšu. Paceļam vēl iebraucām benzīntankā pēc minerālūdens un šokolādītēm!

Dzemdību namā ierados 8 no rīta ar 3 cm atvērumu. Sāpes likās nereālas, bet palika arvien nereālākas.. Jau iepriekš biju plānojusi, ka ņemšu anestēziju un nevarēju sagaidīt, kad saņemšu savu šprici mugurā, jo sāpes likās neizturamas.

Pēc anestēzijas aizmigu uz galda un nogulēju kādas 40 minūtes. Tūlīt kā pamodos, sākās dzemdības. Draugs visu laiku bija klāt, bet paša izstumšanas periodā es nevēlējos, lai viņš būtu kopā ar mani. Un tā piedzima mans blondais dēliņš! Ilgi nevarējām izšķirties par vārdu. Beigās ielikām vārdu Jēkabs Alberts Puķītis.

{pic:2}

Pirmie mēneši kopā ar mazo

Pirmie mēneši bija kā murgs. Likās, ka 24 diennaktī ir par maz (lai gan tagad to nesaprotu, jo mazais taču tikai ēda un gulēja), bija problēmas ar krūts barošanu. Tā kā man nav izteikti krūtsgali un mazais ēda tā, ka man sāpēja, nepalīdzēja neviens konsultants, neviens uzliktnis. Tad sāku barot mazo ar atslauktu pienu un pieniņš pamazām beidzās. No 2,5 mēnešiem mazo baroju ar maisījumu.

Sākumā par to ļoti pārdzīvoju, bet tagad saprotu, ka nav tik traki. Mazais ir veselīgs, aktīvs un ļoti smaidīgs. Līdz ar to beidzu mocības par krūts barošanu un atradās laiks SEV! Viena mēneša laikā es atguvu savu iepriekšējo figūru un varētu ķerties klāt pārējām lietām. Tā kā mazais ēd maisījumu, varu atstāt viņu draugam, lai pieskata uz ilgāku laiku. Biju pat 2 dienu laivu izbraucienā un jutos fantastiski, atgriežoties ar jauniem spēkiem.

{pic:3}

Tagad mazliet par pašu mazo. Mazais Jēkabs ir superaktīvs. Jau 3 mēnešos viņš pats iemācījās velties un no pirmās dienas, kad viņam tas izdevās, dara to nepārtraukti. Principā viņš visu laiku ir uz vēdera. Kā nolieku uz muguras, pēc sekundes veļas atkal. Viņam ir jau 5 mēneši un izskatās, ka čalis drīz rāpos, jo ceļas rāpus pozīcijā un kratās. Bet, ja vajag kaut kur tikt, piemēram, pēc mantas, tad viņš spēj pat likt solīšus uz priekšu.

Nesen sākām piebarošanu. Mājās gatavoju biezenīšus un viņš ēd vienalga ko dodu. Viņš pat neko nespļauj laukā. Vienīgā ķēpa rodas no tā, ka starp karotes ielikšanu mutē un ēšanu, mutē tiek ieliktas arī rokas, līdz ar to viss kļūst netīrs. Mazais ir no tiem mazuļiem, kas guļ visu nakti.