Lasi interviju ar, iespējams, Tavu potenciālo auklīti Līgu Apsīti!

Atklājot Aukļu rubriku, piedāvājam iepazīties ar auklītes darba kandidāti Līgu Apsīti!

{pic:1}

• Pastāsti par sevi!

Esmu auklītes darba meklējoša sieviete. Mani sauc Līga, esmu 21 gadu veca, precējusies. Studēju Latvijas Universitātē par sociālo pedagogu. Studēju neklātienē un lekcijas ir tikai divas reizes mēnesī pa sestdienām, tāpēc darbiņam studijas netraucē.

Ir pieredze auklītes darbā. Auklēju 4 gadus vecu puisīti, kas slimo ar autismu, tāpēc darba bija pilnas rokas. Bet tas nebija šķērslis. Pieskatīju mazo, taisīju ēst, vedu pie logopēda un uz mūzikas terapiju. Pati jau domāju, ka mums gāja ļoti labi, jo mazais jau pamazām sāka runāt un tagad sāks iet dārziņā. Un šā iemesla dēl arī esmu palikusi bez darbiņa.

Esmu mīļa, jauka, iecietīga un aktīva. Patīk spēlēties ar bērniem un palīdzēt mazam ķipariņam iepazīt apkārtējo pasauli.

Par samaksu ir iepējams vienoties, jo visiem pagaidām nav viegli. Dzīvoju Rīgas centrā. Bērniņu varētu pieskatīt gan pie jums mājās, gan arī ja ir vēlme var vest pie manis.
Ar mani lūgums sazināties caur e-pastu: dragucis@inbox.lv

• Kāda ir Tava filozofija par bērna disciplīnu?

Disciplīna bērna audzināšanā, protams, ir ļoti svarīga. Bet ir nepieciešams bērnam dot arī brīvību un iepazīt šo pasauli. Bērns tāpat kā pieaugušais mācās no kļūdām. Piemēram, piedurs pirkstiņu pie sveces un apdedzināsies, tad tā būs mācība un šādu kļūdu vairs nepieļaus. Ir jāļauj kļūdīties, lai dzīvīte taptu skaidrāka.

• Vai Tev pašai ir bērni? Vai Tev ir jaunāki radinieki, kurus esi pieskatījusi?

Man šā gada maija piedzima meitiņa, bet mēneša vecumā nomira no pēkšņā nāves sindroma. Bērniņš bija gaidīts un mīlēt, bet tāda nu bija Dieviņa griba. Man nācies audzināt ir manu krustdēlu, kuram nu ir četri gadi. Tā kā viņa mamma ļoti ātri atgriezās darbā, tad viņa audzināšana bija manās rokās. Es uzskatu, ka man izdevās diezgan labi.

• Kāpēc Tu dari šo darbu?

Par auklīti strādāju, jo man patīk šis darbs, patīk veltīt viņiem uzmanību, ieklausīties viņos un atbildēt uz jautājumiem. Dažreiz bērna uzdotie it kā vienkāršie jautājumi arī man liek padomāt dziļāk un ilgāk, par it kā vienkāršām dzīves lietām.

• Vai Tu kādreiz esi bijusi ekstremālā situācijā, pieskatot bērnus? Vai Tu savā dzīvēs esi nonākusi ekstremālā situācijā? Kādā? Kā Tu esi ar to tikusi galā?

Mana lielākā ekstremālā dzīves situācija bija, kad no rīta pamodos blakus mirušajai meitiņai. Pirmais, protams bija ātrās palīdzības izsaukšana. Tad bija liela asaru jūra. Pēc apmērām divām stundām es centos atbildēt uz jautājumu KĀPĒC. Kad tas neizdevās es centos aprast ar šo domu un sapratu, ka man pašai jāturpina dzīve, jo esmu vēl jauna.

• Kāds ir Tavs viedoklis pret smēķēšanu un alkoholu?

Pati smēķēju, bet, protams, kad nodarbojos ar bērniem šo netikumu nedaru. Alkohols ir lieta, ko lietoju svētku dienās.

• Kas ir Tavs labākais draugs un kā Tu aprakstītu jūsu draudzību?

Mans labākais draugs manā dzīvē ir mans vīrs. Viņš mani atbalsta, starp mums valda beznosacījumu mīlestība un atbalsts. Mans vīrs pusgadu bija bez darba, bet es strādāju. Neļāvu viņam nokārt galvu un palīdzēju meklēt darbu. Tagad ir otrādi, es esmu bez darba, bet mans vīrs strādā un mani atbalsta un uzmundrina.

• Apraksti jaukāko mazuli, kādu esi pieskatījusi!

Reizē jaukākais un smagākais mani ir bijis auklēt četrgadīgu puiku, kuram bija autisms. Viņš nerunāja un komunikācija bija smaga. Bet mēs izturējām un tagad puika sāks iet bērnudārzā.

• Kā Tu tiec galā ar strīdiem starp māsām un brāļiem?

Pašai man māsu un brāļu nav. Protams, strap māsām un brāļiem valda neliela konkurence un greizsirdība. Arī tā ir pieredze, kas palīdzēs turpmāk dzīvē. Bērniem jāsaprot, ka viņi nav dzīves centrs un eksistē arī citi cilvēki ar kuriem jārēķinās.

• Kā Tu tiec galā ar dusmu lēkmēm? Vai Tu esi savaldīga?

Esmu savaldīga, jo bērni tikai iepazīst šo pasauli un viņi vēl nespēj izšķirt labo no sliktā. Ja bērns kaut ko izdara nedrīkst bļaut un dusmoties, ir jāsavaldās un bērnam jāizskaidro, ka tā nedrīkst. Galvenais savu teikto ir jāpamato.

• Kā Tu reaģētu, ja bērns Tev sistu vai kostu?

Ja bērns izrāda agresiju pret mani, tad par to ir jārunā ar vecākiem. Jo varbūt tas nozīmē nepatiku tikai pret auklīti, bet iespējams bērnam ir kāda dziļāka problēma ar kuru jāgriežas pie ārsta.

• Kā Tu rīkotos, ja pieskatāmais bērns lūgtu Tev turēt noslēpumā teikto? Kā Tu reaģētu?

Arī bērniem ir savi noslēpumi un tie ir jārespektē. Vienalga cik vecs bērns, jau no zīdaiņa vecuma mēs visi esam personības un ja bērns atklāj savu noslēpumu, tas nozīmē, ka bērns uzticas un tas ir jānovērtē. Nedrīkst bērnu nodot, noslēpumu izstāstot, jo tas radīs bērnā nedrošību.

• Vai Tu vēlētos pieskatīt meitenīti vai puisīti? Kāpēc?

Dzimumam nav nozīmes bērniņš paliek, bērniņš. Visi vienādi mīļi un svarīgi.

TU meklē aukles darbu un vēlies par sevi pastāstīt Māmiņu Kluba māmiņām? Raksti uz kristine@maminuklubs.lv un atbildi uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem!