Kāds ieguvums būs pirmskolas vecuma bērnu vecākiem no grozījumiem Vispārējās izglītības likumā?

Kā zināms Saeima 1.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vispārējas izglītības likumā. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka pašvaldības savā teritorijā nodrošinās vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm visiem bērniem no pusotra gada vecuma. Bet kā īsti pašvaldības vietu trūkumu bērnudārzos, kas ir problēma jau kopš padomju laikiem, tuvākajā laikā varētu atrisināt?

Katrai pašvaldībai būs iespēja meklēt sev vispiemērotākos risinājumus. Šobrīd pieejamākais un ātrāk ieviešamais risinājums ir pašvaldību sadarbība ar privātajiem bērnu dārziem. Vairākas pašvaldības to sāka veidot vēl pirms Vispārējās izglītības likuma grozījumiem. Piemēram, Liepājas pašvaldība pirmā Latvijā 2007. gadā sāka īstenot principu „nauda seko bērnam”, izmaksājot dotāciju no pašvaldības budžeta vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Dotācijas apmērs mainās katru gadu atbilstoši tam, cik viena bērna uzturēšana izmaksā pašvaldības bērnudārzā. Papildus tam,  2007. gadā ar LR Bērnu un ģimeņu lietu ministrijas atbalstu Liepājā tapa arī valstī pirmais „Aukļu dienests”. Turklāt vecākiem, kuri izmanto aukles pakalpojumu uz pilnu slodzi, pašvaldība arī izmaksā līdzvērtīgu dotāciju.

Savukārt, Rīgas dome šī gada 19.maijā apstiprināja kārtību, kādā tā no 2011./2012.mācību gada nodrošinās pirmsskolas izglītību – kompromisa variantu bērnu vienlīdzīgai piekļuvei bērnudārzam. Noteikumi paredz četrus variantus kā Rīgā deklarētiem bērniem tiks nodrošinātas vietas pirmskolas izglītības iestādēs un vienlaicīgi samazinātas rindas:

1.   variants: Bērns sagaida savu kārtu rindā un iekļūst pašvaldības bērnudārzā. Vecākiem šajā situācijā ir jāmaksā tikai par ēdināšanu.

2. variants: Bērns rindas kārtībā iegūst vietu kādā no privātajiem bērnudārziem, kurā ir identiska identiska mācību programma un sadzīves apstākļi kā pašvaldības bērnudārzā un ar kuru Rīgas dome ir noslēgusi deleģēšanas līgumu. Vecākiem (tā pat kā pašvaldības bērnudārzā) ir jāmaksā tikai par ēdināšanu.

3.variants: Vecāki, kuru bērni ir deklarēti Rīgā vismaz gadu un mācās kādā no privātajiem bērnudārziem, saņem pašvaldības dotāciju Ls 93 (iepriekš – Ls 30). Taču, lai saņemtu dotāciju, bērniem ir jāizstājas no Rīgas pašvaldības bērnudārzu rindas. Šajā gadījumā vecākiem ir jāsedz starpība starp privātā bērnudārza mēneša maksu un Rīgas domes dotāciju, kā arī jāsedz ēdināšanas izdevumi.

4.variants: Tie vecāki, kuri izvēlas šobrīd savu bērnu vest uz licencētu privāto bērnu dārzu un saglabāt vietu rindā uz pašvaldības finansētu mācību iestādi vai rindā kādu iemeslu dēļ šobrīd nestāv, saņems dotāciju Ls 30.

Izglītības likuma izmaiņas daudzās pašvaldībās vēl ilgi nenodrošinās vecākiem iespēju izvēlēties bērnudārzu pēc saviem ieskatiem un tādēļ arī neveicinās veselīgu konkurenci starp privātajām un pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēm. Skaidrs ir viens - šoruden Latvijā nebūs nekāda leiputrija, nebūs tā, ka pēkšņi visi bērni, kas gaidījuši rindā uz bērnudārzu varēs to apmeklēt.

Tai pat laikā gan Saeimas pieņemtās izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, gan Rīgas Domes saistošie noteikumi vieš cerību, ka pašvaldības būs spiestas ne tikai risināt, bet arī atrisināt pirmskolas vecuma bērnu izglītošanas jautājumu. Vecāku iniciatīvas grupa ir gandarīta par paveikto un cer uz to, ka uzsāktais vecāku – politiķu dialogs turpināsies un tuvākajā nākotnē visā Latvijā tiks ieviesta sistēma "nauda seko bērnam". Tā ļautu vecākiem brīvi izvēlēties bērnudārzu pēc izmaksām, izglītības kvalitātes un atrašanās vietas, nezaudējot pašvaldības ieguldījumu katra bērna uzturēšanā.

Lai to sasniegtu, šobrīd visbūtiskākais ir veikt visas pārējās nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Par to, kādi tieši normatīvie akti ir jāmaina, pašreiz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzdevumā vērtē Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Pašvaldību savienību. Jācer, ka šīs izmaiņas tiks veiktas jau tuvākajā laikā un neiesprūdīs birokrātijas gaiteņos.

Diāna Blūma,

vecāku inciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāve