Kā saprast, ka bērnam ir talants?

Kā saprast, ka bērnam ir talants?

15. Jan 2012, 16:38 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ļaujiet bērnam brīvi izvēlēties viņa nodarbes, novērojot tās, Jūs pamanīsit, uz ko viņš vairāk tiecas. Piemēram, pievērsiet uzmanību, kā viņš reaģē uz istabā skanošo mūziku? Varbūt arī viņam ir vēlme padziedāt vai padejot? Vai viņam ir ritma izjūta? Vai viņam ir vēlme rotaļāties ar mūzikas instrumentiem?

 

Redzot, ka bērnam ir vēlme vairāk darboties ar kaut ko konkrētu, var pierakstīt viņu kādās nodarbībās un paskatīties, kā viņam veiksies tur. Ja patīk dziedāt, varbūt var pavērot, kā bērns jutīsies dziedāšanas pulciņā. Varbūt, ka viņam būs tiešām lieli panākumi, bet varbūt, ka izrādīsies, ka viņam tomēr iet mazliet sliktāk kā citiem. Tādā gadījumā vecākiem nevajag izrādīt, ka esat stipri vīlušies, un vēl jo vairāk – nevajag bērnu rāt. Vajag ļaut, lai bērns turpina meklēt sevi! Un pat, ja talanta nav, bet nodarbības, pulciņš bērnam patīk, lai viņš turpina tajā darboties. Reizēm talants parādās vien vēlāk.

 

Centieties darīt visu, kas ir Jūsu spēkos, lai apjaustu, kas sēž bērniņa dvēselītē. Ja viņā atklāsies kāds talants, mērķtiecīgi attīstiet to!

 

Kā attīstīt talantu?

 

Pirmkārt, vajag dot bērnam iespēju nodarboties ar viņam mīļām nodarbēm, konkrētāk – vajag pirkt viņam nepieciešamās lietas, iesaistīt viņu attiecīgā pulciņā, varbūt pat nolīgt kādu pasniedzēju.
Bez tam, bērnam ir jādod arī brīvais laiks personīgai mākslai. Nevar visu dienu viņu nodarbināt pēc pilnas programmas, uzspiežot viņam kaut ko. Talantīgs bērns noteikti izdomās ko savu, viņam būs vēlme kaut ko piepildīt, bet vecāki par to pamatā tikai satraucas pavēlot izpildīt to, kas viņiem uzdots, jo drīz ieradīsies pasniedzējs vai tamlīdzīgi.

 

Tiesības uz talantu

 

Nevar teikt, ka vecāki, kuri ciena bērnu izvēli, parāda, ka viņu bērni ir objektīvi talantīgāki kā citi, vienkārši tādi bērni jūt, ka viņiem ir tiesības nodarboties ar savu mākslu, ar to, kas pašiem sanāk vislabāk. Tāpēc aktīvāk jāiesaistās bērna dzīvē jau kopš viņa dzimšanas, palīdzot bērnam labāk augt un attīstīties, un vēlāk ļaut nodarboties ar to, kas viņiem sanāk vislabāk, tā ir tiešām liela laime. Nebiedējiet bērnu, ka talants – tā ir tikai izredzēto cilvēku priekšrocība, tās ir muļķības. Neieviesiet viņā kompleksus. Varbūt, ka bērns savas tiesības uz talantu neizmanto, bet jāļauj šim talantam neiznīkt, ļaujiet tam būt!

 

Lai palīdzētu bērnam tikt pie sasniegumiem, Jums vajag arī sevī aizdzīt visas šaubas – ticiet sava bērna spēkiem, mīliet viņu un atbalstiet, neskatoties ne uz ko.

 

Tā ir ilūzija, ka mākslas pārstāvji nekur nav vajadzīgi, ka bērnam jau no bērnības jāsapņo par grāmatveža vai menedžera profesiju. Paskatieties apkārt: lūk, produktu iesaiņojumi, kuru dizainu noteikti ir izstrādājis talantīgs cilvēks. Tagad mākslas darbu kategorijā drīkst iekļaut daudz ko: kafijas bundžu, veļas pulvera iepakojumu, kāzu kleitu un arī datorprogrammu. Lūk, televizors. Tajā ir neskaitāmas pārraides, reklāmas rullīši, kurus tāpat arī izveido mākslinieciski cilvēki. Vajag arī komponistus un režisorus. Un cik gan apkārt ir daudz žurnālu un avīžu, kur pastāvīgi nepieciešami raksti, bildes, zīmējumi!

 

Talants – tā ir brīnišķīga dotība, un lai bērns attīsta to sevī, lai viņš izjūt tiesības būt talantīgam. Tikai jāatceras, ka tā viņam nav jāuzspiež kā saistība, kā pienākums, bet tieši tiesības. Ja viņam nav nekādu ieviržu uz konkrēti mākslu, ja viņš jūt, ka tas nav viņa liktenis, viņam tāpat ir arī tiesības nebūt talantīgam, neviens to nedrīkst viņa vietā izlemt, tādā veidā atņemot viņa tiesības.

 

Bērna radošā krīze

 

Bērnam, tāpat kā pieaugušajam, mēdz būt arī radošās krīzes. Tajā laikā vecākiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Iespējams, ka kādu laiku būs jāpārtrauc nodarbības, lai bērns varētu atpūsties no tām. Ja spiedīsit bērnu uz tām doties ar varu, krīze var tikai pastiprināties un galu galā, bērns ar naidu pametīs pulciņu, nodarbību, vai arī sāks slimot, pats sev piesaucot slimības. Viņa attiecības ar vecākiem arī, līdz ar to, var tikt sabojātas.  Tāpēc svarīgi ir saprast mērķi: bērns nodarbojas ar šo lietu pats priekš sevis, sevis attīstībai un priekam, bet piespiedu kārtā tas vairs nav prieks.
Dažreiz tomēr gadās, ka radošā krīze nozīmē nodarbību beigas. Bērns pēkšņi ir sapratis, ka ir sasniedzis maksimālo šajā jomā, un vairāk viņam nav interesanti, viņš vēlas pārslēgties uz kaut ko citu. Un atcerieties – viņam uz to ir tiesības! Piespiežot viņu nodarboties ar to, ar ko viņš vairs nevēlas nodarboties, mēs atņemam viņam iespēju attīstīt citas spējas un dotības.

 

Bet, ja bērnam talanta nav?

 

Par nožēlu, daudzi vecāki vien sapņo par to, ka viņu atvasei ir kāds talants, bet nemaz nepieļauj tādu iespēju, ka talanta var arī nebūt. Tieši tāpēc vecākiem pašiem nevajadzētu spriest par bērna talantīgumu, labāk uzklausīt tad ir objektīva speciālista viedokli.

 

Vai ir vērts pieņemt to, kas kļuvis acīmredzams – bērnam nav nekāda talanta konkrētajā lauciņā? Kā to pateikt pašam bērnam? Neko viņam teikt nevajag! Viņš vēlas vienalga nodarboties ar iesākto? Lai to dara! Izvēlēta lieta, nodarbība var novest viņu pie viņa tālākās profesijas, tāpēc ir svarīgi, ka viņš no darbošanās ar šīm lietām, pat, ja viņam uz to talanta nav, gūst baudu un prieku. Talants nesastāv tikai no dabas dotām spējām, tas sastāv arī no mīlestības pret šo darbiņu. Iespējams dotību trūkumu bērns kompensēs ar pamatīgu darba spēku un spītību tikt pie panākumiem! Ir taču arī gadījumi, kad bērni, kam nav muzikālās dzirdes, sapņo dziedāt, un ar pamatīgu darbu, viņi šo muzikālo dzirdi attīsta!

 

Mēdz teikt, ka talantīgi cilvēki ir talantīgi it visā. Kā noteikt prioritātes, ja bērns ir talantīgs vairākās jomās?


Kamēr bērniņš ir mazs, lai viņš nodarbojas ar visu reizē, tā taču vēl nav profesija, galu galā. Lai bērns iet uz diviem pulciņiem, vai arī gadu apmeklē vienu pulciņu, gadu – citu. Pie tam, ir arī pulciņi, kuros vienlaikus apvienoti vairāki mākslas veidi. Piemēram, estrādes dziedāšanas pulciņš: tur dzied, dejo, izmanto arī aktieru dotības. Kad runa būs jau par profesijas izvēli, piemēram, iestāšanos baleta skolā, vai cirka trupā, bērnam pašam jāpieņem lēmums. Lai kaut kāda nodarbība ir kā pamata nodarbība, un pārējās – kā hobijs. Nevar bērnu ierobežot, viņš vēl nezinu, kas viņam, pieaugušam esot, noderēs visvairāk, un ar ko viņš dzīvē pelnīs naudu.

 

Kādās jomās Tavs bērns ir talantīgs?