Grabuļu koncerts

Inga Hartika,Artusam 3 mēneši

15.janvāris

Šī nakts atkal bija interesanta. Mazais jau trešo nakti pēc kārtas naktī bieži cēlās, kaut gan pirms tam, kopš mēneša vecuma, naktī vienmēr cēlies tikai vienu reizi. Nesaprotu, kas ir biežās celšanās iemesls.

Cēlās ik pēc pusotras – divām stundām un labākais bija tas, ka viņam vienkārši nenāca vairs miegs. Nesaprotu, kāpēc tā, jo arī pa dienu pārsvarā viņš (kopā pa visu dienu) guļ vien 2 stundas, ļooooti retu reizi – 4 stundas. Iemidzināt bija visai grūti, pirmās 2 reizes tas prasīja vairāk kā pusstundu, vēlāk pat vairāk kā stundu..

Nepīkstēšu šoreiz par to, ka neesmu izgulējusies. Paņēmu no rīta sev blakus un viņš mani tā pa īstam pamodināja. Es skatos uz viņu, viņš man atbild ar brīnišķīgu smaidu un no sirds izdvestu skaņu birumu, tas mani tā aizkustina un izkausē, ka man ir vienalga - esmu es pati gulējusi, vai nē.

Šitāds maziņš žipčiks ātri var aizdzīt domas par miegu no manas galvas.

Bet jau ap vienpadsmitiem mazais kļuva stipri niķīgs. Nosnaudās pusstundiņu, kā parasti šajā laikā. Un tikai tad es tiku matus izžāvēt un samest veļu veļas mašīnā. Kad mazais pamodās, nekas mazajam zaķim nebija labi- viens, man blakus, spēlēties negrib, paņemu rokās, arī svaidās apkārt, nu neko. Nomocījāmies tā līdz pusvieniem. Pabaroju, pēc tam mazais iemiga.

Zvanīju vīram, laikapstākļu jautājumā. No rīta -22 grādi bijuši, tagad esot vēl ļoti auksti, ieteica ārā neiet, jo pats esot atsalis, kaut gan visu laiku darbojas, kur nu vēl tāds maziņš..

Pabaroju ņaudekli Mikiju un pati pusdienoju.

Jau pēc nedēļas un 1 dienas beidzot uz LV atbrauks Artusa krustvecāki, nevaru sagaidīt, kad tiksimies :)

Mazais pēc vienpadsmitiem kad iemiga, nogulēja vien pusstundu. Bet nekas, ja negribas čučēt, ar varu jau piespiest nevar :D.

Nākamais snaudiens bija no vieniem, un kādas 40 minūtes. Vairāk arī negribēja. Tad nu beidzot varējām pavingrot un paspēlēties, jo nebija vairs tik niķīgs. Tieši otrādi - šķita tāds dzīvespriecīgs.

Līdz četriem tā smuki spēlējāmies, tad mājās bija arī vīrs, kurš mums pievienojās, un, kamēr es gatavoju vakariņas, spēlējās ar mazo. Vingroja abi. Tētis, tāpat kā es, katrai kustībai pievienoja kādu skaņu. Mazajam tas dikti patīk. Bet nu mazais ātri palika dusmīgs. Gluži vienkārši bija miegains. Puspiecos pabaroju, atkal iemiga uz pusstundiņu.

Bet vakarā ap sešiem sāka mums jaunus trikus rādīt. Apvēlies uz punča, tik smuki sāka turēt galviņu, ka pašam interesēja beidzot kaut ko paskatīties tādā pozā arī! Tik superīgi skatījās, galvu pacēlis, uz saviem grabuļiem aktivitātes centriņā, ka prieks! Varēja redzēt, ka arī viņam šis panākums sagādā baudu un gandarījuma sajūtu. Siekala vien stiepās. Kad nogura, palikām zem krūtīm pakaviņu, tad nu vispār bija sajūsmā, jo varēja atpūtināt rociņas. Skatījos, ka rociņu vingrināšana mums nākusi puikam par labu, jo sāk rociņas, guļot uz punča, stiept uz priekšu, nevis katru uz savu pusi.

Aktivitātes centrā tētis puikam ielika grabuļus katru savā rokā, jo parasti, kā jau esam novērojuši, grabuli viņš labprāt tur tikai kreisajā rokā, labā roka ir mutē. Tad nu riktīgu koncertu mums taisīja! :) Riktīgi abas rokas vicināja ar rokās esošajiem grabuļiem kratīja  un  klapēja pārējos - centriņā esošos grabulīšus. Un pats tā priecājās! Viss centriņš grabēja vien, šim mutīte vaļā un klausās! Pēc tam runājām, ka šito vajadzēja uzfilmēt, bet - nu jau par vēlu. Nekas, gan kādu citu reizi. Nu bet tas tiešām bija kolosāls skats. Izskatījās, ka atklājis jaunu pasaules izziņas veidu- caur klapēšanu un trokšņu klausīšanos :).

Visu dienu ik pēc pusotras - divām stundām ēda mazais, tagad - vakarā - velkam garumā, nu jau būs 2 stundas un 20 minūtes. Bet izskatījās, ka uzēdīs un nolūzīs no šitādām aktivitātēm. Bet nekā, vēl cīnījās un spēlējās līdz astoņiem, tad gan iemiga tā pa riktīgo. Netraucēja arī kaķis ar savu ņaudēšanu. Nevaram saprast, šim laikam nepatīk, ka mazais čuč. Vīrs smejas – „Tad, kad mazais viņu ķers aiz astes un teiks – „kaķis, kaķis”, tad Mikijs būs laimīgs, ka mazais guļ!”. :D

Kā jūs naktīs darāt, ja mazais neguļ? Midzināt, vai tomēr paspēlējaties ar viņu? Nevaru saprast- midzināt vajag, lai mazais saprastu – ir nakts, tātad ir jāguļ. No otras puses- spēlēties vajag, lai justu – mamma/tētis būs blakus arī naktī.