Filmēšanās Māmiņu Klubā? Īsts piedzīvojums!

Vai esi bijusi uz filmēšanos Māmiņu Kluba raidījumā? Nē?! Tad izlasi Rebekas Šulcas blogu, kā viņai vakar gāja!

{pic:4}

Vakar bijām Māmiņu kluba raidījuma filmēšanā un nolēmu padalīties, kā tas ir un kā tas notiek. Vienu reizi jau biju vedusi mazo filmēties, neliela pieredze jau bija, bet šī reize atšķīrās ar to, ka filmējās ne tikai mazais, bet arī es pati.

Pēc dabas esmu kautrīga, bet nolēmu piekrist uzaicinājumam filmēties vairāku iemeslu dēļ. Pirmais un galvenais iemesls  - izrauties beidzot no mājām. Domāju, kad mazais izaugs liels, viņam būs ļoti interesanti paskatīties uz sevi šajos video.

Nu tad mazliet par pašu procesu un emocijām, kādas bija manī. No rīta piecēlos agri, lai varētu visu paspēt, jo man bija jāsapucējas, jāsapucē Jēkabs, kā arī jāsakrāmē viss, ko ņemt līdzi. Protams, galu galā, viss kārtējo reizi beidzās ar steigu un paniku,  ka kavēšu, tomēr ieradāmies laikā. Man ļoti patīk atmosfēra Māmiņu klubā. Visi ir smaidīgi, laipni un draudzīgi un telpas ļoti mājīgas.

{pic:1}

Sākumā domāju, ka kādu brīdi uznāks stresiņš, jo nekad agrāk televīzijai filmējusies nebiju, tomēr to tā arī nesagaidīju. Viss notiek tik mierīgi un vienkārši kā papļāpāšana pie kafijas tases un tas, ka blakus ir kameras neradīja nekādu uztraukumu.

{pic:2}

Mani pierunāja arī intervijai radio raidījumam, bija interesanti savu balsi dzirdēt pa radio, sēdēju nosarkusi un sakautrējusies ,kad ar draugu klausījāmies, jo sava balss jau parasti šķiet briesmīga. Redzēs, kā sarkšu, kad skatīšos raidījumu TV, kur ne tikai balss, bet arī bilde :)

{pic:3}
Pēs sižeta filmēšanas, kurā biju es, bija jāfilmējas Jēkabiņam piefilmējumos. Viņam pieredze jau bija, jo bijām jau to darījuši. Manam hiperaktīvajam bērnam tā ir īstā vieta, kur izpausties. Lai gan bijām agri cēlušies un mazais nebija pagulējis. Viņš tomēr varonīgi izturēja lidz galam, spēlējās ar mantām, kā arī ar kameru, jo visu jauno jau vajag aptaustīt.  Uz beigām gan mazais bija pārguris, bet man par brīnumu nevis sāka bļaut, bet  jau tādām miegainām acīm, sašļucis kā pūpēdis miga ciet vadītājas Santas Didžus rokās. 

Protams, neiztikām bez neplānotiem atgadījumiem- mazais man saplēsa zeķubikses tā, ka tajās bija milzu caurums. Vēl man no krītošas vāzes viss ūdens uzlija uz muguras un biju cauri slapja. Ja parasti par kaut ko tādu būtu dusmīga un pie sevis domātu, vai kā man šodien neiet, tad šoreiz tas šķita tāds nieks vien, jo bija pārāk labs garastāvoklis. Tiesa gan labi, ka draugs ar mašīnu brauca man pakaļ, savādāk ejot pa ielu ar slapju muguru un caurām zeķubiksēm gan nebūtu jutusies labi.

Paldies Māmiņu klubam par uzaicinājumu, mums ļoti patīk pie jums! Gaidām ,kad atkal aicināsiet.