Dzīvot ar bērnu Šveicē

Šo rakstu veltīšu visam, kas saistās ar bērniem.

Iepriekšējos rakstiņos nepieminēju, ka lai mēs šeit varētu dzīvot, mums ir nepieciešamas uzturēšanās atļaujas. Mārtiņam pašvaldībā bija jāpierāda ka viņš spēs mūs visus uzturēt. Mēneša laikā tikām pie atļaujām. Tā bija mums kā dāvana no Šveices pagājušajos Ziemassvētkos. :)

Šveicē visiem iedzīvotājiem ir obligāti jābūt apdrošināšanas polisēm. Bez tām šeit atļauju nedod. Polises maksā diezgan daudz. katru mēnesi tie ir apm. 200ls par mums visiem.Un tikai Kristeram polise sedz visus ārsta izdevumus.

Ja sāku par ārstiem tad pastāstīšu kā mums šeit ir ar viņiem. Mūsu ciemā ir 3 bērnu dakteri, mēs izvēlējāmies to, pie kuras Mārtiņa kolēģi ved savus bērnus. Vizītes pie dakteres šeit atšķiras no tām, kādas ir LV. Šeti aizejot pie ārsta, mums ir jāuzdod visi interesējošie jautājumi un jāstāsta kas un kā. Daktere tik nomēra bērnu, nosver, izklausa, pārbaudīja redzi un dzirdi. Un par to pienāk uz mājām rēķins par 150ls :) Kā teicu, šeit polise sedz visu Kristeram. Kristeram jau no dzimšanas asaroja viena actiņa, asaru kanāliņš bija ciet. Šveicē daktere mums teica, par to nav jāuztraucās, līdz gada vecumam tur neko nevajag darīt. Jo vai tad esam redzējuši lielus bērnus, kuriem asaro acis?! Arī par velšanos, Kristers bija apm.6 mēnešus vecs un vairāk vēlās uz vienu pusi, uz otru slinkoja. Daktere teica, ka tas ir normāli un vienīgais ko varam darīt ir likt mantas tajā pusē, uz kuru viņam negribas neko darīt. Šeit bērni staigā ar knupjiem pat līdz 4 gadu vecumam. Bet kāpēc viņam kko aizliegt, kad gribēs, tad neņems vairs knupi. Jo skolā tak neviens nestaigā ar knupi mutē. Kā redziet Šveicē neviens ne par ko neuztraucas.

Kristeram bija jau gandrīz 9 mēneši, kad braucām ciemoties uz LV. Devāmies vizītē pie Latvijā esošās Kristera dakteres. Ko Jūs domājat, mūs nosūtīja uz masāžām, jo Kristeram bija maziņš tonusiņš, un arī par asarojošo actiņu mums teica, ka tas nav labi. Tikam nosūtīti uz asaru kanāla skalošanu. Kristers no visiem bērniņiem, kuriem tika veikta reizē ar viņu šī procedūra, bija visvecākais. Paldies dakterei, ka nosūtīja mūs uz šo procedūru, jo skatīties kā bērns mocās ar actiņu ar vairs nevarējām. Par vitamīnu D arī atšķiras viedokļi. Šeit daktere teica, ka līdz gada vecumam jādod katru dienu pa pilienam, neatkarīgi no tā ziema vai vasara. Es atkal darīju kā Latvijas daktere mums bija teikusi. Vasarā, kad ārā saulains un bērns D vitamīnu uzņem no saules, nevajag dot papildus vēl mākslīgos vitamīnus.Tādas, lūk, atšķirības bērnu ārstēšanā. 

Potēšanas kalendārs gan šeit līdzīgs kā LV, mums ir gan LV dotā potēšanas pase, gan šeit esošā. Tad daktere skatās ko jau bijām paspējuši LV sapotēt un kas mums vēl trūkst. Šeit nekas nav bez maksas, arī par potēm ir jāmaksā, bet arī tās sedz polise.

Ziniet, lai cik mēs neapmierinātas būtu ar Latvijā esošo sistēmu, tad, tomēr, mums ir priekšrocība sēdēt ar bērniņu mājās līdz 1,5 gadam. Un "māmiņu algu" mēs varam saņemt līdz bērna gada vecumam. Šeit jaunās māmiņas šo lielo pabalstu saņem tikai 4 mēnešus, pēc kuriem arī viņām ir jāatgriežas darbā, ja viņas vēlas saglabāt savu darba vietu. Pēc 4 mēnešiem katru mēnesi maksā bērnu pabalstu. Tas ir 200chf liels. Latos tas ir 100Ls mēnesī. Šo pabalstu saņem viens no vecākiem, kurš strādā, mūsu gadījumā tas ir Mārtiņš un viņu kā saprotu maksā darba devējs klāt pie algas. Pabalstu maksā līdz bērna pilngadībai.

Bērnu dārzi šeit arī ir valsts un privātie. Taču maksā viņi oi, oi, oi, cik daudz. Mēnesī privātajā dārziņā maksa ir apm. 1000 Ls. Pat mazliet vairāk. Valsts dārziņos ir jāgaida lielās rindās un arī tad vēl ir kkas jāmaksā, ja nemaldos tad apm. 350Ls mēnesī. Taču šīs summas atšķiras, jo pašvaldības skatās vecāku ienākumus. Atkarībā no ienākumiem viņi sedz daļu no dārziņa mēneša maksas. Auklītes šeit maksā mēnesī līdzīgi kā privātie dārziņi. Tas ir iemesls kādēļ daudzas mammas izvēlas nestrādāt līdz bērns sāk skolas gaitas. Vai arī strādā mazākas slodzes darbā. Runāju ar vienu māmiņu, ar kuru kopā mācāmies vācu v., viņai ir 3 bērni un viņa strādā nepilnu laiku. Viņa teica, ka visu ko viņa nopelna, viņa atdod auklei. Respektīvi viņa strādā strādāšanas pēc, lai būtu darba tirgus apritē. 

No 3 gadu vecuma ir iespēja bērnus uz dažām stundām dienā vest uz Spielgrupen jeb spēļu grupām. Bet es domāju ka viņas vairāk tādas, kur bērnam ir iespēja sadraudzēties ar citiem bērniem un iemācīties ar citiem spēlēties. Viņas ir reizi vai 2 nedēļā.

Skolas šeit ir vietējiem bērniem un iebraucēju bērniem. Mācības sākas augustā un ilgst līdz jūnijam, taču viņiem atšķiras brīvlaiki. Rudens un pavasara brīvdienas ir 2 nedēļas, Ziemassvētkos 2 nedēļas, februārī 2 nedēļas ir sporta brīvdienas, kuras parasti ģimenes pavada kalnos slēpojot, un vasaras brīvdienas, kuras ir mēnesi. Skolā pusdienas pārtraukums ir 1,5 stundu. Visbiežāk bērni tad iet uz mājām pusdienot. Vecāki arī no darba brauc uz mājām tai laikā. Nezinu vai visās darba vietās ir pusdienu pārtraukums 1,5 stundu, Mārtiņa darbā tā ir :) 

Kad piedzima Kristers, Mārtiņa kolēģe teica, lai viņš mazo piesaka jau tad uz futbola nodarbībām. Šeit ir jāgaida arī uz tām kādi 3 gadi rindā :) Mēs neesam pieteikuši viņu vēl nekur :) Domājam Kristeru uz baseinu vest, tik jāatrod vai šeit ir nodarbības tik maziem bērniņiem.

Šai gadā šis ir mans pēdējais rakstiņš. Šonedēļ dodamies brīvdienās uz Latviju :) Tāpēc vēlu gaišu Ziemassvētku noskaņojumu un uz tikšanos Jaunajā gadā! :)

Es palūgšu baltajam enģelim,Kurš man tik pazīstams šķiet -Lai aiziet pie Tevis un palūko,Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,Un nekad vairs nenoņem nost.Lai liktens asie zobi,Jauns brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim, Kurš man tik pazīstams šķiet -Lai pēc tumsas atnāk gaisma,Un projām vairs neaiziet

Priecīgus svētkus!