Dominantes nozīme agrīnajā bērnībā

Dominantes nozīme agrīnajā bērnībā

12. Apr 2012, 11:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

„Bērna iekšējā pasaule” – ko tas varētu nozīmēt pirmskolas vecumā?... Vecākajā grupiņā bērni zīmē, jo tēma ir „Mana ģimene”. Tēma vienāda visiem, bet zīmējumi iznāk atšķirīgi. Aivars uzzīmējis mammu, tēti un sevi parkā, arī saulīti nav aizmirsis – jautras priecīgas krāsas. Anna uzzīmējusi savu ģimeni: stāv meitene uz galda un kliedz: „Mamma!” Ivo uzzīmējis televizoru, antenas un sevi uz krēsla. „Bet kur tad mamma un tētis?” – „Viņi ir virtuvē.”

Aivaru vecāki ļoti mīl un rūpīgi audzina, bērni viņiem ir galvenā persona ģimenē. Annai mamma ir mikrobiologs, zinātniece, par meitiņu viņa rūpējas, bet pirmajā vietā viņai tomēr ir zinātniskais darbs. Ivo nekā netrūkst, viņš irizlutināts un uz jautājumu, ko viņš mīl, Ivo atbild: „Moču sacensības!”

Bērna iekšējā pasaule atspoguļojas viņa zīmējumos. Bērna iekšējo pasauli var ieraudzīt šādā spēlē – paņemiet tādu grāmatu, ko neesat lasījusi vēl savam bērnam priekšā, labi, ja tajā ir attēli, kuros var redzēt bērnus, pieaugušos, un uzaiciniet viņu izdomāt savu stāstiņu par katru sižetu. Rezultātā jūs uzzināsiet ļoti daudz interesanta par sevi, savām attiecībām ar citiem cilvēkiem un arī par pašu bērnu.

Ģimenes attiecību klimats atstāj milzu iespaidu uz bērna iekšējo pasauli. Pasauli ap sevi bērns sāk saprast caur to pieredzi, kāda viņam ir no saskarsmes ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Jo grūtāka un sāpīgāka ir šī pieredze ģimenē, jo smagāka ir dvēseles trauma, jo pasaule šķitīs bīstama, draudīga un ļauna.

… vēl vienā bildē redzams braucošs vilcieniņš, kuru grib panākt skrejošs zēns. Vairāki bērni bērnu namā teica, ka vilciens grib uzbraukt zēnam virsū. Bērnudārzā tādu atbilžu nebija.

Dvēseles traumas aizslēdz bērnam pasaules krāsainību un gaišumu. Pat priecīgi notikumi dzīvē tiks caurskatīti ar pagātnes pieredzi. Pedagogs A.Uhtomskis atgādina par jēdzienu „dominante” nozīmi agrīnajā bērnībā. Ja bērna dvēselē valda smagi iespaidi, tad šī dominante slimīgi iespaidos to, kā viņš vēlāk uztvers pasauli visa mūža garumā. Ja bērna dvēseles dominante būs „es un manas iegribas”, tad šī dominante būs par pamatu dziļam egocentrismam. Jā bērniņam trūkst mīlestības, tad viņa iekšējā pasaule attīstās tumšā telpā, dvēselītei trūkst gaismas – vēlākajā vecumā var attīstīties smags raksturs un personības defekti pat līdz garīgām saslimšanām.

Bērnu egocentrisms nav iedzimta parādība – visbiežāk tas piemīt bērniem, kuriem pietrūkst vecāku mīlestības. Bērnu egocentrisms nav jāuzskata par normu. Egocentrismu ir jāprot atšķirt no egoisma. Parasti egoismu saista ar izlutinātību. Bet tas tā nav. „Lutinot” savus bērnus, īstenībā vecāki parāda, ka viņi tos nepietiekoši mīl. Ir patīkami radīt bērnam labsajūtu, izpildot viņa vēlēšanos vai kaprīzi. Nav viegli būt prasīgam un stingram. „Lutinot” bērnu, mēs viņam un sev sagādājam patīkamas emocijas. Bet ir jāzina, ka mīlestība nav patīkamas emocijas vien. Mīlestība nozīmē tādu dominantes attīstīšanu bērnā, kas nāk no gudras attieksmes un atbildības par bērna dzīvi nākotnē. Un mīlestība ir spēja redzēt mērķi – kādā virzienā mēs bērna iekšējo pasauli gribam veidot, virzīt, attīstīt. Ja mēs pieradinām bērnu pie visām viņa vēlēšanos apmierināšanas, vēlāk tas kļūs par viņa dzīves normu un viņam būs grūti rēķināties ar citiem cilvēkiem. Egoisms ir iesakņojies ieradums dzīvot savam labumam. Tas ir saistīts ar lutināšanu un mīlestības trūkumu ģimenē.

Egocentrisms ir sašaurināta pasaules, cilvēku attiecību un pārdzīvojumu uztvere. Egocentriski bērni uztver pasauli sašaurinātā diapazonā un skata to caur negatīviem, sāpīgiem pārdzīvojumiem. Tie nav izlutināti bērni, gluži pretēji –tie ir bērni, kuriem trūkst uzmanības un viņi uztver pasauli caur negācijām. Viņu iekšējā pasaule cieš no pieaugušo vienaldzības.

Miers un saskaņa ģimenē ir ciešā saistībā ar bērna iekšējo pasauli. Naids un strīdi tāpat. Māmiņām ir jāzina, ka bērna dvēsele ir Dieva dāvana, kurā apslēpti prātam neaptverami labestības un talanta spēki. Tos vislabāk attīstīt, mācot pārvarētu grūtības un saudzīgi izturoties pret bērniņa sirdsapziņas pasauli.

Bet par to – nākošajā reizē.

 

Prof. Skaidrīte Gūtmane

Bērnudārza„Burtiņš” direktore

www.burtins.lv