Bez sliktā nav labā

Māmiņas pepy dienasgrāmata. Bērniem 5 gadi un 4 mēneši.

{smallpic:1}

Jā, šī bija traka nedēļā.. 

Sākās ar patīkamu pārsteigumu- māsas un viņas drauga atbraukšanu! Un ar to dienu sākas mana negulēšana..

Meitiņai ļoti smagi nāk zobi! Niķi, stiķi asaru un siekalu plūdi, brīžiem gribas aizmukt, bet saņemos un savācos! Paēst klusumā vairs neatceros, kā tas ir, jo meitene mierīga ir tikai no rītiem! Tad cenšos apdarīt mājas darbus, vakardienas nemazgātos traukus u.c.  Meitene kā pēc pulksteņa- pēcpusdienā iesākas koncerts, kas turpinās līdz pat naktij! Vienīgais atpūtas brīdis man ir pastaigas pa āru! Esmu pasākusi doties ātrāk ārā pirms iešanas pakaļ dēlam uz bērnudārzu.. Pastaigājos, izvēdinu galvu! Tad kopā ar dēlu dodamies vēl staigāties.. Šis ir laiks mums abiem, jo varam mierīgi izrunāties, uzzināt, kā gāja pa dienu, kas jauns, kas noticies un ko vēlētos! 

Valmierā ir pasakaina sniegota ziema.. Pēdējās dienās ir tīri silts, tad nu mēs ar puiku izmantojam situāciju un ejam tepat pie mājas uz kalniņu! Dēls kārtīgi izskraidās, izdauzās! Mājas nāk mazs sniegavīrs, bet laimīgs bez gala! 

Vakariņas taisu jau no rīta, vakarā tik atsildu, jo meitene pēdējo nedēļu pieprasa pastiprinātu uzmanību! Pat vairs ar brāli nevēlas pavadīt ilgāk par 10minūtes! Tas vienkārši ir jāpārdzīvo! Ne jau mūžīgi nāks zobiņi! Katru vakaru lūdzos, lai meitenei ātrāk izlīstu zobiņi, lai mazulītei beigtos mokas, bet pagaidām nekā vēl nav!

Esmu ļoti apmierināta ,ka iegādājos aktivitāšu centriņu-tiešām ļoti noder.. No rītiem mazā tur nospēlējas vismaz 20-40min patstāvīgi! Rīti man ir kā relaksācijas brīži, kad atnākam mājas no brāļa pavadīšanas uz bērnudārzu meitene vēlreiz uzēd un iet spēlēties.. Es pa to laiku, i māju piekārtoju, i vakariņas uztaisu, gan nodušojos. Esmu iepraktizējusies visu izdarīt zibenīgi! Nu savādāk mums šonedēļ nesanāk!  Bet nekas, pēc melnās strīpas vienmēr nāk baltā! 

Pateicoties šai trakajai nedēļai esmu kļuvusi pacietīgāka un punktuālāka.. Ja bieži mīlēju atlikt darbus uz rītdienu, tad tagad visu daru uzreiz, tiklīdz ir iespēja! Kā saka katrā negatīvā var atrast kaut ko labu! 

Ir pagājušas jau divas nedēļas ,kopš pa māju cīnos viena! No sākuma likās ,ka netikšu galā! Bet ja vajag, tad var izdarīt visu un vēl labāk kā parasti! Grūtākais ir tas, ka nespēju no rītiem normāli piecelties, ar varu sevi grūžu no gultas laukā! Esmu pūce pēc dabas, nezinu, vai sanāks par cīruli pārmācīties! Bet nu vismaz aiz pārguruma liekos uz auss tikko kā meitene aizmieg! Vairs nav Vv skatīšanās līdz rītam! 

Šķiet, ka kļūstu atkarīga no kafijas. Ja no rīta neizdzeru vismaz 2 krūzes, staigāju kā zombijs! Agrāk varēju pa dienu vispār neiedzert kafiju, dzīvojos tik uz tējām! 

Godīgi sakot, ļoti ilgojos pēc vīra. Trūkst man viņa stirpā pleca.. Brīžiem gribās būt vājai, ielīst azotē un saprast, ka neesi viens šai pasaulē! Es ļoti mīlu savu vīriņu un zinu, ka viņš mūs ar mīl un ilgojas! Viņš ir vislabākais cilvēciņš uz pasaules! Mūsu dēļ ir gatavs triekties uz pasaules malu, uz valsti ko ciest nevar, mācīties svešu valodu, kas viņam riebjas, tikai tādēļ, lai mums nekas netrūku! Brīžiem sēžu un domāju-nu kur mums bija prāts savākties tos kredītus, kuru dēļ mēs tagad atrodamies katrs savā pasaules malā! Bet nekas, šis attālums tik nostiprinās mūsu mīlestību un padarīs mūs stiprākus!

Kā arī mums ar meitiņu abām ir temperatūra :( ehh apnicis jau sūdzēties, bet uzrakstot un pasakot, paliek vieglāk! Ceru, ka tiksim ātri uz pekām!

Liels paldies Lindsey par paciņu! Ļoti jauki un patīkami! Esam sajūsmā!

pepy