07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Māmiņas pepy dienasgrāmata. Bērniem 5 gadi un 4 mēneši.
Esmu pārgurusi...
Ilgi vēl bez miega neizturēšu! Ilgāk kā 2-3 stundas no vietas neesmu gulējusi!
Meitenei nāk 2(!) zobiņi uzreiz.. Mazā ļoti mokās! Koncerti mums ir cauru diennakti-man jau sāk palikt kauns no kaimiņiem! Ejot ārā, jau dzirdēju repliku- re kur, tie ir tie kaimiņi kur visu laiku bērns raud! A, ko man darīt-taču nevaru bērnam muti aizlīmēt!!!
Esmu pārgurusi, miega badā un ļoti viegli aizkaitināma.. Štrunts vēl pa mani, bet nu žēl bērniņu- viņa tā mokās! Acis sarkanas saraudātas.. Pudelīti ar neņem.. Grauž tik zobgraužus jeb kulaciņus, kā arī iemanījusies gultiņai redelītes pagrauzt! Ļoti ceru, ka drīz šis cirks beigsies! Nu nav man spēka cauru dienu nēsāt mazo uz rokām! Cenšos iet vairāk ārā, jo ratos mazā ir mierīgāka. Bet ārā ir auksts! Un nevar tagad stundām staigāt! Tad nu cenšos dūdu izklaidēt, bet viņai ātri zūd pacietība! Puikam pietrūkst uzmanības no manas puses, bet nu uz pusēm sadalīties ar nespēju.. Nu nevaru ar brēcošu zīdaini vēl paralēli spēlēties ar mašīnām! Jūtos kā slikta māte, kas netiek ne ar ko galā!
Zinu, zinu, ka tas viss ir jāpārdzīvo, bet nu spēks ar nav neizsmeļams! Godīgi sakot, bail pat spogulī skatīties, zili rinķi, bāls ģīmis.. užas! Labi, ka kontaktu ar dēlu glābj tas, ka mājās nākot no dārziņa mazā ratos guļ un tad varam izrunāties, vienmēr paskaidroju, ka nesanāks paspēlēties, jo māsiņa niķīga utt Saprot viņš un it kā ar pieņem to, bet taču redzu dēla acīs, ka viņam reāli pietrūkstu! Puika iet ātrāk gulēt nekā māsa-tā kā vakaros arī nesanāk pabūt kopā! Godīgi sakot, krītu jau izmisumā!
Esmu iesākusi ļoti nejauku niķi-piekukuļošanu.. Dēlam ļauju vairāk ēst saldumus, nopērku kādu mantu, žurnālu it kā kompensācija, ka nesanāk kopā paspēlēties! Ar prātu apzinos, ka nedrīkst tā darīt, bet nu...
Vakaros aiz pārguruma pat nespēju normāli aizmigt, grozos pa gultu.. tiklīdz iemiegu-tā mazā augšā un tā apburtais loks turpinās! Mēģinu saņemties, jo zinu, ka bērniem vajag normālu un smaidīgu mammu! Kad no rīta zvana modinātājs, šķiet, ka tik tikko esmu aizmigusi un jau jāceļas.. Ar varu sevi grūžu lauka no gultas! Jo kas jādara ,tas jādara!
Brīžiem šķiet, ka raušos nost no ķēdes-zvanīšu vīram, lai brauc mājās! Kā vajag viņa palīdzību, bet nu nevar! Nevar, nevar un vēlreiz nevar! Viņam ir jāstrādā! Un man tas ir vienkārši jāpārdzīvo! Zinu, ka rīt būs jauna diena un kas zina-varbūt atkal viss būs kārtībā?!?
oi es arī priecajos,ka manai meitiņai zobi nak samēra mierīgi(nu pa naktīm ceļās bieži augšā,bet ēst un bez niķiem).Bet Tev tiešām vajadzētu galvu izvēdināt!
Kaimiņi lai dzīvo savu dzīvi,un Tev būtu viss mazak jadomā par to ko viņi domā,😀
kaimiņiem vienkārši uzsmaidi, un tad aizmirsti-tu taču neko neesi viņiem parādā😀 bet par to negulēšanu - es sevi mierinu, ka gan jau tālākā vai cerams tuvākā nākotnē pagulēšu vismaz 6h no vietas....