Vai bērnudārzu rindu problēmu atrisinās aukļu dienests? Izsaki viedokli!

 Īsi pirms vēlēšanām Rīgas domes opozīcijā esošā partija Vienotība nākusi klajā ar iniciatīvu izveidot Rīgas aukļu dienestu - šādi dienesti, ko līdzfinansē pašvaldība, jau veiksmīgi darbojas Ķekavā un Liepājā. Pozitīvā pašvaldību pieredze rāda - aukļu dienests var būtiski atvieglot bērnudārzu rindas un salīdzinoši īsā laikā.

Māmiņu klubs šonedēļ piedalījās diskusijā, kurā tika prezentēta iniciatīva izveidot Rīgas aukļu dienestu un savā pieredzē dalījās arī Ķekavas novada dome.

Juris Jerums, Ķekavas novada domes pārstāvis min, ka bērnudārzu rindu problēmu var atrisināt salīdzinoši neilgā laikā, ja vien pašvaldībā ir politiskā griba rīkoties un to patiešām izdarīt. 6 mēneši bija nepieciešami, lai Ķekava no nulles izveidotu speciāli apmācītu un atlasītu aukļu dienestu, nodrošinot Ķekavas ģimenes ar 69 profesionālām auklēm un līdzfinansējumu to noalgošanā. Par Ķekavas piemēru kalpoja Liepāja, kur aukļu dienests veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus.

Kā tiek veidots aukļu dienests?

Ja pašvaldība nevar investēt jaunu bērnudārzu būvniecībā (tas parasti prasa miljonus) un veidojas rindas, tās pienākums tomēr ir nodrošināt vecākiem bērnu pieskatīšanas veidus, meklējot alternatīvas. Viens variants ir izveidot līdzfinansējumu, lai finansētu trūkstošās vietas privātajos bērnudārzos, bet otrs - piedāvāt vecākiem speciāli apmācītas, sagatavotas un “līdzfinansētas” auklītes. Ir gadījumi, kad pašvaldībās nemaz nedarbojas privātās pirmsskolas izglītības iestādes, un arī vietas pašvaldību dārziņos trūkst. Šādos gadījumos aukļu dienests ir lieliska un viegli realizējama alternatīva, kas neprasa milzīgus laika un finanšu resursus tā ieviešanā.

Pieredze rāda, ka aukles faktiski strādā  nelegāli, vairāku gadu garumā nesaņemot par savu darbu nekādus nodokļus. Nelegāli ir arī tā saucamie mājas dārziņi, kur viena aukle pieskata vairākus mazuļus vienlaicīgi. Līdz šim vecāki ir izlīdzējušies arī ar šādu bērnu pieskatīšanas veidu, tomēr īsti droši un labi tas nav. Pirmkārt, nav nekādu garantiju par aukles profesionalitāti, atbildību (netiek slēgts līgums), kā arī pašām auklēm ilgstoši strādājot “pelēkajā zonā”, neveidojas nekādas sociālās garantijas.

Ķekavas pieredze rāda,ka pašvaldībai paziņojot, ka tagad auklēm tiks dota gan izglītība, gan pašvaldības līdzfinansējums, no “pelēkās zonas” iznāca ārā ļoti daudz personu, kas tagad var strādāt legāli. Pašvaldība reklamē šīs auklītes, palīdz viņām atrast auklējamos, piedāvā datu bāzes vecākiem. 

Juris Jerums (Ķekavas novada dome) stāsta, ka pats galvenais bijis izveidot pēc iespējas vienkāršākus kritērijus, lai projekts notiktu, uzticoties vecāku saprātam un labajai gribai - atrast savam bērnam piemērotu auklīti. Pašvaldība šajā gadījumā kalpo kā starpnieks, aukļu “direktors” un uzraugs, finansētājs un apmācības nodrošinātājs.

Lai aukle varētu piedalīties pašvaldības finansētā aukļu dienestā, jāizpilda tikai 4 pamatnosacījumi (šo praksi vēlas pārņemt arī Rīga):

 4 nosacījumi:

1. Auklītei jābūt sanitārai grāmatiņai
2. Persona nav ieslodzījumu vietu reģistrā, kas ir obligāts noteikums arī strādājot pirmsskolā un skolu sistēmā
3. Personai jābūt attiecībās ar VID (jebkādās) - tas nozīmē, ka aukle var būt kā individuālais komersants, mikrouzņēmums u.c. Galvenais, lai tiktu maksāti nodokļi no iegūtā atalgojuma
4. Personai ir jāiziet obligātās aukļu apmācības pēc speciāli sagatavotas, akreditētas  programmas
5. Ja personai jau ir pedagoģiskā izglītība, tad aukļu datu bāzē tas parādīsies kā papildus informācija, taču tas nevar kalpot par iemeslu neiziet speciālo aukļu apmācību.

Interesanti, ka pēc apmācību pabeigšanas, aukle var izvēlēties, cik auklējamos ņemt - Ķekavā nav ierobežojumu. Tie var būt viens bērniņš pat līdz pieci bērni, veidojot tā saucamos mājas dārziņus, kur vairākas aukles no dienesta var sanākt kopā un brīvi auklēt pat vairākus bērnus. 

Atceramies, ka šāda tipa pieskatīšana Latvijā skaitās nelegāla (tur, kur nav oficiālo aukļu dienestu), lai gan Latvijā tas  notiek jau n-tos gadus.

Ir auklītes, kas auklē bērniņus savās mājās, ir citas, kas sametušās kopā pie kādas privātmājā. Šādā veidā veidojas arī interesanti mājdārziņu tipi, piemēram,ar orientāciju uz dabu, pašu audzētiem dārzeņiem, speciāli veidotu vidi, piemēram, bērniem ar celiakiju.

Latvijā ar RPIVA augstskolas palīdzību izstrādāta speciāla auklīšu apmācības programma, kas jau divas reizes aprobēta - to var pārņemt jebkura pašvaldība, kas vēlas realizēt pie sevis auklīšu dienestu.Par aukļu mācībām samaksā pašvaldība, bet ar noteikumu -  2 gadus pēc apmācībām šiem cilvēkiem jābūt pieejamiem datu bāzē. Ir arī neliels līdzmaksājums no pašām auklēm, piemēram, nākas segt mācību materiālu izmaksas, kas ir neliela summa - vidēji 20 latu.

Ko apgūst profesionālas aukles?

Ķekavā apmācības notikušas 4 mēnešus, sestdienās, 8 stundas dienā. Aukles rūpīgi apgūst pirmās palīdzības sniegšanu bērnam, vingrošanu, rotaļāšanos, metodiskas idejas, kā nodrošināt bērna ikdienu ar attīstošām nodarbēm, bērna veselīga ēdināšana, psiholoģiskā attīstība,kur ietilpst ne tikai darbs ar bērnu, bet arī ar vecākiem. Pozitīvi ir tas, ka Ķekavas auklēm notiek cieša sadarbība ar pašvaldības dārziņiem. Bērnudārzos parasti ir pieejami metodiskie kabineti, tie ir atvērti arī aukļu dienestiem -var izmantot spēļu bibliotēku, idejas, rīkot kopīgus pasākumus.

Jautājām, kā aukles tiek galā ar bērna ēdināšanu? Parasti ir pieņemts, ka līdz ar bērna auklēšanu vecāki auklei uztic arī mājsaimnieces, pavāres un apkopējas pienākumus. Vai tas ir korekti? Izrādās, nav nekādu ierobežojumu - vecāki slēdz privātu līgumu ar aukli, ko var papildināt ar pakalpojumiem. Pats galvenais, ka arī ņemot aukli no pašvaldības dienesta, ir iespējams izvēlēties, savstarpēji vienoties par sadarbības noteikumiem. Ķekavas dome ir pieredzējusi ļoti retus nesaprašanās gadījumus - tātad sistēma strādā!

Juris Jerums stāsta: “Mēs esam uzlikuši minimālās prasības sadarbībai, savstarpējos līgumos pašvaldība iejaucas tikai tad, ja ir problēmas. Ja nav sadarbība, ģimene var atteikties no aukles un meklēt nākamo!”

Arī vecmāmiņas var pārtapt par oficiālām auklītēm un saņemt algu!

Nav tādu ierobežojuma, ka ģimenes locekļi nevarētu iziet aukļu apmācības un strādāt ģimenē algotu darbu. Māmiņu Kluba prāt, tas būtu milzīgs ieguvums, jo vecmāmiņas reti var atļauties nestrādāt un auklēt mazbērnus, par to neko nesaņemot algā. Sieviešu pensionēšanās vecums tagad ir 65 gadi, tāpēc daudzas ģimenes varētu oficiāli pieņemt darbā vecmāmiņu un maksāt viņai algu par bērnu auklēšanu, kas pēc būtības arī ir pilnas slodzes atbildīgs darbs.

 Aukļu dienests būtu laba alternatīva daudzās pašvaldībās, jo arī privātie bērnudārzi ir jau pilni. Turpinoties pašvaldību līdzfinansējumam privātajiem dārziņiem un pieaugot dzimstībai,  svarīgi nodrošināt bērnu pieskatīšanu jebkādiem veidiem.

Kāda ir Māmiņu Kluba biedru pieredze ar aukļu dienestiem? Kā vērtējat šo iniciatīvu - ieviest aukļu dienestu arī Rīgā un citās pašvaldībās?

 Foto: Liba, Maminuklubs.lv "Aukļu dienests Ķekavas novadā"