Mārtiņdienas tradīcijas – vai mūsdienās tādas vēl pastāv?

10. Nov 2015, 00:15

Tieši šodien – Mārtiņdienā – beidzas Veļu laiks un iesākas ziemas gaidīšanas periods! Tas nebūt nav tik drūms, skumjš un depresīvs kā varētu šķist. Gluži pretēji – Mārtiņi ir tas gada atskaites punkts, kad vari izvērtēt apdarītos darbiņus un pievērsties sevis garīgajai pilnveidošanai!

Vairāk par Mārtiņdienas tradīcijām mūsdienās stāsta folkloras kopas vadītāja Irita Vimba!

Šodien - Mārtiņdienā - sākas ziemas gaidīšanas laiks

Mārtiņi simbolizē pāreju no rudens perioda uz ziemu. Līdz ar šiem svētkiem ierasti kļūst aukstāks, bet neilgi pēc tiem, parādās arī pirmais sniegs.

Tomēr pārmaiņas neizjūtam tikai dabā vien! Līdz ar Mārtiņdienu, maināmies arī mēs paši. „Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku pievēršas garīgumam. Arī Mārtiņos, brīdī, kad zvaigznes iegriežas stāvoklī uz ziemas periodu, pievēršoties sev, cilvēks var rast saikni ar dabu un kosmosu,” stāsta Irita Vimba.

Mārtiņdiena ir brīdis, kad kļūstam mierīgāki. Šis ir periods, kad cilvēkus mēdz piemeklēt rudens depresijas, tomēr līdz ar Mārtiņdienu, šajā apcerīgajā laikā, ar dziesmām un dejām sevī ir jācenšas uzjundīt iekšēju prieku!

Raugoties pēc senajām latviešu tradīcijām, Mārtiņi ir laiks, kad cilvēki bija beiguši lauku darbus: nokopuši laukus, aparuši zemi, bija beidzies arī ganu un pieguļas laiks, un cilvēki šajā brīdī varēja veltīt laiku sev un savai garīgajai izaugsmei. Senie latvieši šajā gada periodā pievērsās mīklu minēšanai, dažādu lietu izgatavošanai, vai kopīgai uzdziedāšanai vēlos rudens vakaros.

Arī mūsdienās, līdz ar Mārtiņiem – laikā, kad ārā kļuvis tumšs un drūms, katram būtu jāatrod veids, kā sevi pilnveidot. To var darīt arī ziedojot citiem.

Dodieties Mārtiņu masku gājienā!

Par ziedošanas un vienlaikus, sevis pilnveidošanas rituālu, uzskatāma seno latviešu tradīcija – masku gājieni, kas aizsākas Mārtiņos un ilgst līdz Meteņiem. Iešana no mājas uz māju ir kā labestības došana citiem, kas simbolizē auglību, veselību un bagātību.

„Masku gājienos, caur dziesmu un kustību, cilvēks sevī uzjunda ne tikai iekšēju prieku, bet arī ievibrē apkārtējās vibrācijas, šādi veicinot un izplatot labo. Viens varbūt var dziedāt, bet viņam ne tik ļoti padodas dejošana. Cits savukārt izpaužas dejā, un panāk to pašu – izplata pozitīvās emocijas,” skaidro folkloras kopas vadītāja.

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku, īpaši bērni, svin Helovīnus, ejot no mājas uz māju, un prasot saldumus. Tomēr kā apgalvo Irita Vimba, pēc būtības, tā ir tā pati Mārtiņu tradīcija – iešana ķekatās, vienīgi mēs šīs tradīcijas nedaudz esam piemirsuši!

Latviešiem masku gājieni simbolizē svētību. Atšķirībā no Helovīna tradīcijām, kurās staigājot pa mājām, gājiena dalībnieku galvenais mērķis ir kaut ko iegūt, Mārtiņdienas masku gājienā, maskās tērptie cilvēki nes svētību, un kā svētību viņus arī sagaidīja.

„Piemēram, dejošana ar Nāvi, nozīmēja to, ka izdancinātais nodzīvos vismaz līdz nākamajiem svētkiem (agrākos laikos cilvēki priecājās par katru nodzīvoto dienu). Tāpat tas ļoti aktuāli arī mūsdienu stresa apstākļos. Savukārt, dancošana ar Laimes Lāci aizdzina nelaimi, kas bija svarīgi, lai nodzīvotu līdz nākamajai ražai,” stāsta Irita Vimba.

Tā kā mūsdienās bērni labprāt dodas Helovīna masku gājienos, to var mēģināt ieviest arī Mārtiņdienā! Šādu ne tikai atgādināsi sev par nedaudz piemirstajām latviešu tradīcijām, bet ar tām iepazīstināsi arī savus bērnus!

Māmiņu Klubs