Pirms 18 gadiem šajā pasaulē ieradās mana vecākā meitiņa.
Gaidību laiks bija grūts un sarežģījumiem pilns. Vēl tagad atceros to dienu, kad gandrīz zaudēju savu bērniņu. Tikai ticība un mīlestība man palīdzēja šajā grūtajā posmā.
Mātei tā ir lielākā laime, paņemt pirmo reizi savu bērniņu rokās, mīļot un mīļot un priecāties, ka viss ir kārtībā. Kā šodien atceros visas tās emocijas, kas pārņēma mani, kad paņēmu mazo rokās, un tas bija tieši pirms 18 gadiem.
Kā gan laiks ir paskrējis, mana meitiņa jau ir pieaugusi.
Šodien man ir tāda emocijām pilna diena, gan priecājos, gan nedaudz bēdājos, ka laiks tomēr tik ātri ir pagājis. Bērni man ir pats svarīgākais dzīvē.
Es atceros pirmo mazās smaidu, pirmo velšanos, pirmos solīšus, pirmos vārdiņus. Atmiņā šodien tiek pārcilāti 18 gadi. Visi kopā pavadītie mirkļi, gan priecīgi, gan arī bēdīgāki.
Šodien arī domāju vai pietiekami esmu veltījusi laiku un izrādījusi savu mīlestību savam bērnam, vai neesmu kādreiz bijusi par bargu.
Man ir pati labākā meita, kuru es ļoti, ļoti mīlu.
No maza kunkulīša man ir izaugusi jauka, mīļa un skaista meita.
Meitiņai gribu novēlēt:
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Mīlu mamma!
P.S. Mīļās māmiņas pavadiet cik vien varat laiku ar saviem mazajiem un lielajiem bērniem, jo laiks skrien tik ātri, nepagūsiet ne atskatīties, ka Jūsu mazulītis jau būs pieaudzis!