Diskusija: Kad atgriezties darbā un cik ilgi sēdēt mājās ar bērnu - uz pabalstiem?

Vakar sanāca ļoti asa diskusija Labklājības ministrijā, kur tikās LM un nozares eksperti, lai spriestu par iespējām un alternatīvām dzimstības veicināšanas un bērnu atbalsta jomās.

Pērn arī notika diskusijas un tika izvirzīts t.s. demogrāfijas ultimāts - koalīcijai bija jāvienojas par papildus naudas piešķiršanu demogrāfijai, ko pieprasīja Nacionāla apvienība, draudot pretējā gadījumā neatbalstīt nākamā gada valsts budžetu.

Protams, nevienam nepatīk ultimatīvi paziņojumi, kas īsā laikā jāpieņem, un tas izraisīja ne mazums dusmu no attiecīgās jomas politiķiem un valsts amatpersonām, tomēr, kas ar to tika panākts?

Reāli, šī ultimāta dēļ tika divkāršots minimālais bērnu kopšanas pabalsts no 50 uz 100 latiem, turklāt, pagarināts tā izmaksas laiks - no gada līdz pusotram.

Otra būtiskā vienošanās demogrāfijas ultimātā paredzēja strauji likvidēt bērnudārzu rindas, kas būtiski ilgstoši traucējis vecākiem atgriesties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Šim mērķim valsts beidzot piešķīrusi 100 latu līdzfinansējumu katram bērnam, kurš netiek bērnudārzā un radījusi mehānismu, kā pašvaldības vairāk piespiestu (pie reizes, arī atbalstot ar finansējumu) risināt bērnudārzu problēmas, radot priekšnoteikumus dažādiem alternatīviem bērna pieskatīšanas veidiem, piemēram, līdzfinansējot aukles un vietas privātajos bērnudārzos.

Lai arī reālu efektu šim solim jutīsim tikai no septembra un arī ne visi bērni uzreiz tiks pie savām vietām dārziņos, kā arī ne visai šobrīd vēl saprotam, cik lieli ieguvēji būsim izmantojot subsidētās aukles, tomēr beidzot ledus ir sakustējies un daudzu gadu garumā stieptā bērnudārzu rindu problēma ir risināšanā pavirzījusies uz priekšu. No nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina visi bērni no pusotra gada vecuma ar vietām bērnudārzos, vienalga, vai tas ir pašvaldības dārziņš vai privātais, kas saņems līdzfinansējumu, ja bērnam nebūs atradusies vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Tas ir liels solis uz priekšu! 

Kas tālāk? Šobrīd tuvojas jauns rudens, jauns posms demogrāfijas veicināšanas plāna izpildē un tālāk seko priekšlikumi, kādā veidā vēl vairāk atbalstīt ģimenes un bērnus.

No iepriekšējiem priekšlikumiem izrietēja, ka:

- Minimālā bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta līdz bērna 1,5 gadu vecumam palielināšana. Ar 2014.gada 1.janvāri 70% no pašreizējās valstī pieņemtās minimālās algas. Plānotais pabalsta apmērs - 140 lati mēnesī (šobrīd - 100 lati, vēl pirms gada - 50 lati)

- Māmiņalgas /vecāku pabalsta/ izmaksas termiņa pagarināšana līdz bērna 1.5 g. Nosakot ierobežojumus un griestus.* Ar 2014.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka sociāli apdrošinātām personām, kas saņem vecāku pabalstu, kā tas tagad ir, līdz 1 gada vecumam, to varēs turpināt saņemt līdz bērna 1,5 gadam!

- Māmiņalgas /vecāku pabalsta/ izmaksas daļēja saglabāšana, atgriežoties darbā, apjoms tiek noteikts pēc formulas, ņemot vērā slodzi un darba algas apmēru. Tas nozīmē atgriešanos pie sistēmas, kad arī strādājošie vecāki varēs saņemt vecāku pabalstu, kaut daļēju un kaut ar griestiem  - atcerēsimies, ka krīzes laikā šī iespēja tika prettiesiski noņemta.

Protams, šie ierosinājumi prasa papildus līdzekļus no valsts budžeta, kopā tie ir vismaz 18 miljoni. 

Labklājības ministrija gan strikti iebilst, sakot, ka vecāku pabalstu izmaksas termiņa pagarinājums un minimālā bērnu kopšanas pabalsta palielinājums (no 100 uz 140 latiem), nedos vēlamos rezultātus dzimstības pieaugumam, turklāt, tas, ka pabalstus saņems vairāk (kaut arī nedaudz), un ilgāk, var būtiski ietekmēt sieviešu nodarbinātību un nekādi nesekmē jauno māšu atgriešanos darba tirgū.

Tiesa gan, arī šī brīža sistēma nekādi nesekmē sieviešu atgriešanos darba tirgū, jo vecāku pabalsts kā iepriekšējās algas daļējs aizstājējs tiek maksāts tikai līdz 1 gadam, savukārt, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi mūsu valstī 1 gadu veciem bērniem netiek piedāvāti, nenodrošinot pat 1,5 gadīgiem bērniem vietas bērnudārzos.

Man personīgi maz gribās ticēt, ka arī 140 latu lielais bērnu kopšanas pabalsts neapdrošinātām mātēm nevar būt ilgstošs stimuls sēdēt mājās un neko nedarīt (izņemot bērnu auklēšanu), ņemot vērā, ka šāda summa tāpat neatrisina ģimenes finanses, kur viens no vecākiem nestrādā. 

Labklājības ministrija argumentē, ka minimālo bērnu kopšanas pabalstu vidēji saņem mazizglītota, mazkvalificēta, bez iepriekšējas darba pieredzes un pārsvarā gados jauna māte (vidēji 26 gadi), kuras bērnu dzimstība nebūtu speciāli jāstimulē - sak, ja nav nopelnījusi, nevar pati uzturēt, lielāks pabalsts nesekmēs viņas piespiedu atgriešanos vai iestāšanos darba tirgū.

Tā varētu būt taisnība, ja vien - a) šis pabalsts būtu vismaz minimālās algas apmērā (min.alga būs 225 lati) b) mazkvalificētajai, mazizglītotajai mātei būtu pieejamas darba vietas, kur vispār atgriesties. Objektīvi mums pastāv liels jauniešu bezdarbs, turklāt, ne visos reģionos varam lepoties ar plašām darba iespējām.

No valsts budžeta viedokļa šie ir nopietni jautājumi. No cilvēciskā aspekta - diezgan cilvēku tiesības uz ģimeni un bērniem ierobežojoši, jo kā var nodrošināt, ka gados jaunas sievietes, pat ja nav iepriekš veikušas sociālās iemaksas vai kurām nav kādu iemeslu dēļ bijušas karjeras iespējas (piemēram, objektīvs darba vietu trūkums, studijas), nedzemdē bērnus? Tad ir jāveic plaša pret-bērnu propoganda, jāizdāļā bez maksas kontracepcija, jāpiedāvā bez maksas grūtniecības pārtraukšanas procedūras utt.

Skan skarbi, bet Latvijas dzimstību bez jaunām sievietēm nevar pacelt, ja kā vērtīga māte no valsts viedokļa būs uzskatāma tikai sociāli apdrošināta karjeras sieviete, kas savos 30 gados ir pirmā bērna dzemdētāja.

Vakar Centrālā statistikas pārvalde publiskoja tautas skaitīšanas datus, kur kliedzoši izskanēja, ka Latvijā strauji sarucis ģimeņu skaits (par 36 000 no 2000. - 2011.gadam); ka pieaug bezbērnu ģimeņu skaits un samazinās ģimeņu ar diviem un vairāk bērniem skaits.

Šādā veidā, neatbalstot jaunas sievietes un viņu tiesības kļūt par mātēm, mēs varam pazaudēt sievietes fertīlajā vecumā, kas izspruks un turpina sprukt no valsts uz visām četrām debess pusēm. 

Labklājības ministrija piedāvājusi arī savu, alternatīvu plānu, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, izslēdzot vecāku un bērnu kopšanas pabalstu palielināšanu un pagarināšanu, kā risinājumus piedāvājot uz tā rēķina nodrošināt bērnus (dažādu klašu grupu variācijās) ar brīvpusdienām; piešķirot progresīvāku vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu, kā arī nodrošinot ar vienreizēju ikgadēju mācību pabalstu (no 30-50 latiem) mācību gada sākumā.

Kā papildus (!) priekšlikumi tie ir vērtējami, manuprāt, ļoti atbalstāmi - bērniem tiešām ir nepieciešamas brīvpusdienas, kā arī atbalsts sagatavošanai skolai. Par progresīvo piedzimšanas pabalstu neesmu tik pārliecināta, jo, piemēram, laižot pasaulē otro vai trešo bērnu, daudzas lietiņas jau ir sagādātas un nonāk tālākā lietošanā "pēc mantošanas" principa. Arī atbalsts mācību gada uzsākšanai ir būtisks, tomēr jau šobrīd ir panākta vienošanās, ka vecākiem nav vairs jāpērk mācību līdzekļi. 

Kā būtisku atbalstu es tomēr saskatu vecāku pabalsta, kaut daļēju un kaut ar griestiem, saglabāšanu strādājošiem vecākiem, jo tas būtiski palielinātu to vecāku skaitu, kas vēlēsies strādāt un atgriesties darbā legāli. Tas radīs lielākas iespējas mammām apvienot bērna auklēšanu ar darbu kaut pusslodzē, jo tādejādi viņas tomēr nepazaudē nedz savu "māmiņalgu", nedz kvalifikāciju, turklāt, sāk atkal valstij maksāt atpakaļ nodokļus. Tāda ir arī Igaunijas prakse.

Turklāt, ja mamma atgriežas darbā bērnam sasniedzot 1 gada vecumu, viņa tomēr vēl pusgadu no valsts saņemtu 140 latus, ko var izmantot, piemēram, aukles apmaksai. Tādejādi tiešām netiek likti šķēršļi viņas darba iespējām! 

Neatbildēts paliek jautājums - vai minimālā bērnu kopšanas pabalsta palielināšana no pašreizējiem 100 latiem uz 140 latiem būtiski vairos sociāli neapdrošināto, mazkvalificēto, mazizglītoto sieviešu skaitu, kas būs ieinteresētas dzemdēt bērnus dēļ šī pabalsta un tādēļ "sēdēt pusotru gadu uz valsts kakla"?

Kā jums šķiet? Piedalieties diskusijā!