Mīļās māmiņas,
mēs lielākoties Māmiņu Klubā runājam par piedzimšanas brīnumu, tomēr dzīve nav tikai gaiša un saulaina, mums nākas saskarties arī ar sajūtām, kuras rosina skumjas. Tāpēc esam nolēmuši uzzināt, kā runāt ar bērniņu par zaudējuma sajūtu. Noteikti piekritīsit, ka bērni paaugoties uzdod jautājumus par nāvi - kad es nomiršu? Kad tu nomirsi?
Kāpēc cilvēi mirst? Visbiežāk šīs sarunas ģimenē tiek uzsāktas tad, kad uz labākiem medību laukiem dodas mīļais mājdzīvnieciņš - kaķis, suns, varbūt putniņš, vismaz mūsu ģimenē tā ir bijis, lai gan reizēm tā ir šķiršanās no tuva un mīļa cilvēka, kas uzvedina uz šīm sarunām. Tāpēc meklējam ģimeni, kura varētu pastāstīt par to, kā jūs tikāt galā ar šo situāciju un kāpēc jūs uzskatāt, ka ar bērniem ir jārunā arī paš nāvi, ne tikai dzīvi!
Gaidīšu jūus pieteikumus savā e-pastā: kristine.virsnite@gmail.com, lūduz, norādiet arī savu telefona numuru, lai varu ar jums sazināties.