Kad es tieku brīvsolī, tad...

25. Oct 2012, 10:30

Labdien!

Raksts jāsāk ar atzīšanos, ka man šobrīd ir iestājies pavasaris, par ko norāda ne tikai mani zaļumi uz loga, kas drīzumā dos 2. vai 3. ražu, par to var lasīt šeit, bet arī tas, ka pašai gribas ģērbties košāk nekā senāk. Ja ne savādāk, tad ar aksesuāriem (šallītēm, rotām, lakatiņiem, zābakiem, lietussargu utt.) paspilgtināt tēlu. Ja citi uz rudeni cenšas ierauties sevī un sameklēt melnas drēbes, tad es speciāli nopirku nemelnu lietussargu un raibākus gumijas zābakus.

Nopirku daudz skaistu un krāsainu zeķubikšu (vienas no tām dzeltenas), kurām cenšos pieskaņot vēl kaut ko no minētajiem aksesuāriem (par vienām dzeltenām rotiņām jāsaka paldies MK Laurai), iegādājos jaunu lūpu spīdumu. Vīrs skatās un brīnās, kas ar mani noticis, es tikai atsmaidu un saku: „Man pavasaris iestājies!”

Taču, kad es tieku brīvsolī, tad es aizeju pie friziera. Senāk balināju blondas šķipsnas, audzēju garus matus,

bet tagad matu garums mainās atkarībā no garastāvokļa, bet krāsa no grūtniecības laika palikusi nemainīga – Latvijas pelēkā.

Nu jau sen nav sanācis, bet senāk gāju biežāk – uztaisīt manikīru.

Sezonā reizi aizeju iepirkties – viena – bez vīra un bērna. Kāpēc ne biežāk? Jo esmu no tām retajām, kam nepatīk iepirkties un klīst pa lielveikaliem bezjēgā. Kas notika, kad vīrs mani svētdien palaida iepirkties? Kopā ar kolēģi meklējām, kas nu kurai vajadzīgs. Rezultāts – man vajadzēja sapirkt sev nepieciešamo, bet no daudzajiem maisiņiem (bilde) tikai 2 ir man domātās lietas, pārējos – meitai nepieciešamais.

Nevaru, nevaru iepērkoties nenopirkt kaut ko arī meitai (māmiņas mani sapratīs). :) Vīrs beigās teica, ka lai nākamajā reizē nečīkstu, ka man nav ko ģērbt. :)

Diezgan sen nebijām nekur bijuši kopā ar vīru, jo negribas nevienu apgrūtināt un atstāt savu bērnu. Taču, kad bija iepazīšanās gadadiena, tad palūdzām māsu, lai pieskata meitu un paši aizgājām paēst vakariņas ārpus mājas – bez bērna čīkstēšanas fonā, bez sēdēšanas klēpī (visbiežāk meita sēž pie vīra), bez stāvēšanas pie plīts utt. Vienkārši izbaudījām divvientulību un garšīgo ēdienu.

Šad un tad gribas sevi palutināt ar kādu kūciņu un kapučīno. Kad šonedēļ kādā pusdienlaikā izgājām ārā paēst, aizgājām ar kolēģi uz Junge.lv. Es bez salātiem un gardā kruasāna izvēlējos arī Caramel macchiato

un šokolādes kēksiņu.

Bija dikti garšīgi, tikai gribējās to visu ēst nesteidzīgāk, taču pusdienlaiks nav bezgalīgs. :)

Ja sanāk otrādi un brīvsolī dodas bērns un vīrs – kaut vai tikai pastaigā, tad es palieku mājās un lasu žurnālus, pagatavoju kādu gardumu sev un saviem mīļajiem, dažreiz vienkārši paguļu (to brīvdienās regulāri daru kopā ar meitu).

Pārējā laikā šobrīd vienkārši baudu rudeni (sirdī pavasari). ;)

Lai jauks rudens arī Jums!

P.S. Sūtu virtuālas avenes (pēdējās rudens avenes, ko baudījām laukos).