Vo kas par smeķīgu gardumu!
Šitādam saldam paēdienam vajag:
*Rīsi- bišķi, saldais krējums, cukurs, vaniļas cukurs-šķipsniņa, kanēlis- ar' šķipsniņa, kartupeļu ciete-1 ēdamkarote, zemenes (vecais pa nakti no kaimiņienes domēm nolasīja) piens (rīta slauciens no savas raibaļas Gaujas), kāda nezāle dekoram, bet der arī piparmētru lapa.
Un, lai vēders un acis kopā priecātos, vajag arī tādu glaunu trauku saldajam. Man tāds modīgs trauks, meita no Anglijas atsūtīja, kā reiz stavēja vēl iepakots sekcijā.
Noderēs arī krūze, kurā ieliet pienu, ko uzstrēbt pa virsu
Ūdenī vāram rīsus, pavāram, kad ir mīksti, tad pielejam drusku pienu, klāt pievienojam bišku cukuru pēc garšas, noņemam nost no uguns un lai briest un dziest!
Vecais pa to laiku, lai uzgriež gatavībā to krāsaino TV kasti. Drīz būs seriāli. Uztaisīšu ēst un metīšu savu miesu dīvānā.
Sablenderējam ar to modīgo verķi tikko vecā salasītās zemenes un liekam vārīties, atšķaidam bišk' ar ūden', lai nav tik biezs.
Meklē kādu burk', kurā sagatavot kartupeļu cieti ķīselim. Nu kādas 2 ēdamkarotes būs labi. Sajauc tās ar aukstu ūdeni kārtīg'.
Un iegūto šķidrumu gāžam zemenēs iekšā. Visu jāmais' kārtīg'.
Nu ko tas vecais dar'? Ieslēdza to kasti vai neieslēdza?
Saputojam saldo krējumu ar cukuru un vaniļas cukuru.
Uzbriedušajiem rīsiem šaujam klāt saputoto saldo krējumu.
Visu jāsamais' tā kārtīg'.
Vecais jau ziņo - rādot reklāmas ar tiem skaistiem Karību skatiem un tūlīt būšot manas šausmu drāmas arī.
Liekam uz šķīvja rīsu pudiņu un pārlejam ar ķīsel'.
Karībiem par godu tā zvaigzne no manis. Ai, ka es varētu pa to pludmali pusplika skriet kā jaunībā..
Ak jā, vecajam patīk kanēls, piešāvu arī to mazdruscīt pa virsu.
Nu ko, seriāli var sākties. Miesa izplūdusi pa dīvānu, sejā smaids un mēs abi piedzēruši pienu sapņojam par to, ka vecumdienās varētu aizšaut uz to Karību galu, kur tie smukie skati.
Bet pagaidām,
uz saredzēšanos!
Ļuda Kaštanka