Trešdienas pēcpusdienā Māmiņu Klubā notika pirmā vecvecāku hendlinga nodarbība. Ieskaties, kā mums gāja!
Bijām sanākuši paprāvs pulciņš! Īpaši liels prieks bija par vectētiņu!
Sākumā fizioterapeite Kristīne Baranova iepazīstina ar sevi un sāk jau ar ieteikumu: "Nekādā gadījumā nedrīkst salīdzināt bērnus!"
Tāpat kā mēs katrs esam īpašs un unikāls, arī bērni tādi ir!
Lai izprastu hendlinga būtību, jāzina mazuļa fizioloģiskā attīstība līdz 1 gada vecumam!
Paldies Noriņas tētim par atsaucību :)
Bērnam ir tveršanas reflekss, kas tiek pārbaudīts arī pie pediatra pirmajās reizēs.
Paņemot mazuli aiz rokām, viņš ceļas augšā.
IEGAUMĒ! To nekādā gadījumā nedrīksti darīt mājās! To dara tikai un vienīgi Tavs ārsts :)
No malas novērojot..
Bēbītim patīk, ka Tu turi viņu cieši sev klāt...
Pēc pāris mēnešiem mazais sāk apgūt velšanās prasmi.
IETEIKUMS: nedod mazulim rotaļlietas, guļot uz vēdera. Ja mazais pats vēl neprot apvelties uz punča un atpakaļ, nepārtraukta galvas turēšana un sasprindzināšana var radīt muskuļa tonusu. Pamēģini pati pludmalē šādā pozā palasīt žurnālu :)
Tad mazulis iemācās noturēt sānu pozīciju..Tagad gan vari piedāvāt rotaļlietas!
Nākamā pozīcija ir šūpošanās četrrāpus un gatavošanās rāpošanai un sēdēšanai.
ATCERIES: bērns rāpošanas un sēdēšanas prasmi apgūst ap 8 mēnešu vecumu vai vēlāk! Tā ir norma!
Bērnam ir ideāli taisna muguriņa!
Tad jau jāmācās noturēt līdzsvars..
Un jāceļas kājās!
Visi var izmēģināt, kā ir staigāt pareizi un kā nepareizi :)
Šī vingrinājuma laikā visi saprata, kāpēc ir tik svarīgi vispirms iemācīties spert solīšus sānis, nevis uz priekšu, kad augums gāžas uz priekšu, veidojot nepareizu stāju.
Nemierīgākos mazuļus jānomierina māmiņām.
Mazuļi tika arī pie individuālas konsultācijas.
Un jāsaka, ka visai labi jutās :)
Pavingrojām arī uz bumbas..
Apgūstam, kā pareizi nolikt mazuli.
Anita, Noras vecmāmiņa:
Tā kā esam mūsdienīgi vecvecāki uz nodarbību nācām,jo gribējās uzzināt visu, ko var uzzināt. Nodarbības laikā ieguvām noderīgas atziņas par to, kā mode mainās un atgriežas atpakaļ pie dabīgā, izmantojot to attīstības modeli, kādu Dievs ir ielicis katram bērnam.
Nodarbības laikā es nodomāju par to, cik žēl, ka šādas nodarbības nebija manā laikā. Es arī būtu piekritēja šajā lekcijā dzirdētajam. Kad man pašai bērni bija mazi, es daudz ko nedarīju tā, kā man teica ārsts. Es tikai tagad jūtu, ka esmu darījusi pareizi, vadoties pēc savas intuīcijas.