Laižam peldēt

Septembris ir sācies un esam nolēmuši ,ka Adrianam ir jāmācās peldēt. Vaicājot viņam ,vai ies uz baseinu ,saņēmu apstiprinošu atbildi, kaut arī klusībā baidījos kā būs. Adrians kopš divu gadu vecuma negāja ne baseinos, ne burbuļvannās, tikai mājās vannā un jūrā. Tad nu cerēju ,ka ir izaudzis un mācīties peldēt ies.

Lai būtu lielāks prieks, tik speciāli iegādāta cepure kā haizivij. Tas mazo žiperi uzmundrināja un uz baseinu pirmo reizi gājām ar prieku.

Nodarbības sākumā trennere izstāstīja noteikumus un tad vecāki gāja aiz durvīm. Par to es ļoti nopriecājos, jo ja paliktu iekšā skatīties,tad būtu sajūta, ka kaut kas var notikt un uztrauktos,lai viņš uzvedas labi.

Pēc 30 minūtēm iegājām un bērns sveiks un vesels, ārā raudot nebija izskrējis,tātad nodomāju ka patika.

Pats Adrians gan pēc pirmās reizes īpašā sajūsmā nebija. Gāja normāli -tas viss ko viņš atbildēja.

Otrā nodarbība jau bija nopietnāka,kur paši jau izmēģināja spēkus peldēšanā ar uzročiem un jostām. Atribūtika tika uzlikta un mammas atkal aiz durvīm.

šoreiz pēc 30 minūtēm ienākot Adrians un pārējie bērni jautri peldēja pa baseinu un nemaz negribēja līst laukā. ģērbjoties bija jautājums vai mēs rīt atkal nāksim? Uz ko gan es varēju atbildēt,ka septembrī nākam tikai reizi nedēļā.Bet no oktobra jau divas reizes nedēļā,jo redzu ,ka tā lieta aiziet.

Peldēšanos izvēlējos ,kā nomierinošu procedūru aktīvajam Adrianam, kā sporta veidu ziemas periodā ,jo ar riteni vairs braukt nevarēs un protams kā nepieciešamību iemācīties pareizi peldēt.

Vai jūsu bērni apmeklē baseinu?