Ķīlis: valdība «uzmeta» pašvaldības bērnudārzu rindu jautājumā

Ķīlis: valdība «uzmeta» pašvaldības bērnudārzu rindu jautājumā

24. Aug 2012, 10:30 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Valdība pašreiz vērtē iespēju, kā vairāk atbalstīt ģimenes, līdz bērns sāk apmeklēt bērnudārzu. Izskanējuši dažādi viedokļi par iespējamiem risinājumiem, tāpēc aicinām ieskatīties tajos!

Viņķele: Ģimenēm jāļauj izvēlēties bērna pieskatīšanas pakalpojuma sniedzējs

Labklājības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka nākotnē pirmsskolas izglītībā iespējami ātri jāievieš princips „nauda seko bērnam” un ģimenēm jābūt tiesībām izvēlēties sev pieņemamāko pakalpojuma sniedzēju bērna ārpus mājas pieskatīšanai.

Ilze Viņķele uzsver: „Jānodrošina pilnvērtīga pāreja uz „nauda seko bērnam” principu un jāļauj vecākiem pašiem izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošinātu bērna pieskatīšanu ārpus mājās – vai tas ir pašvaldības, vai privātais bērnudārzs vai aukle. Viennozīmīgi tās pašvaldības, kas jau nodrošina bērnu pieskatīšanas pakalpojumu bērniem vecumā no pusotra gada, neciestu no šī principa ieviešanas. Turklāt jau no pagājušā gada likumdošanā ir nostiprināts, ka pašvaldībām bērniem vecumā no pusotra gada jānodrošina bērnudārzs.

Padziļināti vērtējot Demogrāfijas lietu padomē atbalstīto risinājumu bērnudārzu pieejamībai, piešķirot mērķdotācijas pedagogiem, tika konstatēts, ka šis risinājums būtu vērsts vairāk uz pašvaldībām, nevis ģimeņu atbalstam. Turklāt problemātiskajās pašvaldībās tas negarantētu rindu samazinājumu, īpaši bērniem vecuma grupā no gada līdz diviem. Šobrīd izstrādātais bērna pieskatīšanas pabalsts 50Ls apmērā ik mēnesi ir mērķēts atbalsts ģimenēm, kurās ienākumi pēc bērna gada vecuma sasniegšanas strauji krītas. Turklāt tas veicinās vecāku atgriešanos darbā, studiju atsākšanu vai turpināšanu, kā arī iesaistīšanos darba meklēšanas pasākumos. Paredzēts, ka pabalsts tiks izmaksāts pakalpojuma sniedzējam, kurš nodrošina bērna pieskatīšanu.

Piedāvātais risinājums nesamazina finansējumu, ko pašvaldības jau šobrīd nodrošina pirmsskolas pedagogu atalgojumam.

Lielākās problēmas ar bērnudārzu pieejamību ir tieši turīgajās pašvaldībās - Rīgā un Pierīgā. I. Viņķele: „Esmu pārliecināta, ka jautājums ir par pašvaldību prioritātēm. Ja, piemēram,  Rīgas dome izšķiras ievērojamus līdzekļus ieguldīt tirgus laukumu remontos vai ar 600 tūkstošiem latu atbalstīt vienas kapitālsabiedrības arodbiedrību, nevis mazināt bērnudārzu rindas, tad te nepalīdzētu arī mērķdotācija.”

Jāatgādina, ka Demogrāfijas lietu padomē netika panākta vienošanās par principa „nauda seko bērnam” ieviešanu, jo bija krasa viedokļu sadursme starp privāto bērnudārzu asociāciju, vecāku pārstāvjiem un pašvaldībām.

 

Jaunsleinis atbalstītu bērna pieskatīšanas pabalstu tikai kā papildu pasākumu jauno ģimeņu atbalstam

Bērna pieskatīšanas pabalsts varētu būt kā papildu pasākums jauno ģimeņu atbalstam vecākiem, kuri ar bērnu vēlas mājās palikt ilgāk, piemēram, līdz trīs gadu vecumam, Latvijas radio šodien sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Ir vecāki, kas ātrāk pēc bērna piedzimšanas vēlas atgriezties darba tirgū un bērnu ievietot bērnudārzā, taču vecākiem būtu jābūt izvēles iespējai un atbalstam arī gadījumos, ja viņi izlemj ar bērnu mājās palikt ilgāk, skaidroja Jaunsleinis.

"Būtu jāstimulē, lai bērna veidošanās un attīstības svarīgākajā posmā bērns ilgāk būtu mājās ar kādu no vecākiem, taču jānodrošina, lai šajā posmā vecāki neizjustu materiālās problēmas, - bieži vien pēc bērna piedzimšanas ģimenēm strauji samazinās iztikas līdzekļi un vecāki ir spiesti ātrāk atgriezties darbā, šādā gadījumā pieskatīšanas pabalsts būtu ļoti labs pakalpojums," sacīja LPS vadītājs.

Viņaprāt, vispirms būtu jāsakārto pirmsskolas pedagogu atalgojuma jautājums, kas "jau no 1998.gada ir problēma ar bārdu", pēc tam var pievērsties jauna pakalpojuma ieviešanai.

Pašlaik problēmas ar rindām uz bērnudārziem ir apmēram 12 pašvaldībās, bet tas galvenokārt saistīts ar iekšējās migrācijas un iedzīvotāju mehānisku palielināšanos kādā pašvaldībā, nevis ar dzimstības palielināšanos. Kopējais bērnu skaits valstī samazinās, norādīja Jaunsleinis.

Jau ziņots, ka solīto 23 miljonu latu pirmsskolas pedagogu algām pašvaldībām, lai risinātu problēmas ar bērnudārzu nodrošinājumu, no valsts budžeta nākamgad tomēr nebūs, aģentūrai LETA apstiprināja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Tā vietā no 2013.gada 1.septembra par 3,8 miljoniem latu plānots nodrošināt atbalstu bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā mēnesī tām ģimenēm, kurām nav iespējas izmantot bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus bērniem no viena līdz divu gadu vecumam. Savukārt, sākot ar nākamā gada 1.jūliju, plānots par desmit latiem mēnesī palielināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Labklājības ministrija uzskata, ka bērna pieskatīšanas pabalsts 50 latu apmērā veicinās vecāku atgriešanos darbā, studiju atsākšanu vai turpināšanu, kā arī iesaistīšanos darba meklēšanas pasākumos.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) uzskata, ka nākotnē pirmsskolas izglītībā iespējami ātri jāievieš princips "nauda seko bērnam", kas ļautu bērna vecākiem pašiem izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošinātu bērna pieskatīšanu ārpus mājas - vai tas ir pašvaldības, vai privātais bērnudārzs vai aukle.

LM akcentē, ka bērnu pieskatīšanas pabalsts 50 latu apmērā nesamazinātu finansējumu, ko pašvaldības jau šobrīd nodrošina pirmsskolas pedagogu atalgojumam, un uzsver, ka pieskatīšanas tas tiktu izmaksāts pakalpojuma sniedzējam, kurš nodrošina bērna pieskatīšanu.

Ķīlis: valdība «uzmeta» pašvaldības bērnudārzu rindu jautājumā

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka valdība ir «uzmetusi» pašvaldības jautājumā par bērnudārzu rindu samazināšanu un atteikšanos dotēt pirmsskolas iestāžu audzinātāju algas. Ķīlis tagad sola neatteikties no ieceres nodrošināt algas no valsts budžeta visiem bērnudārzu skolotājiem.

Ministrija no prasības neatkāpsies

Tomēr Ķīlis trešdien, tiekoties ar Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neatkāpsies no lūguma piešķirt 23 miljonus latu bērnudārzu pedagogu algu dotācijai.

Vienlaikus gan Ķīlis norādīja, ka valdība no šādas iespējas atteikusies, jo pašlaik īsti nav juridisku iespēju fiksēt, ka pašvaldība tos līdzekļus, kas līdz šim bija paredzēti pedagogu algām, novirzīs bērnudārza vietu skaita palielināšanai.

Pašlaik ir arī pašvaldības, kurām nav grūtību nodrošināt savā teritorijā dzīvojošos bērnus ar vietām bērnudārzos, tādēļ finansējums mērķdotācijai problēmu nerisinātu vienlīdz labi visā valstī.

Lēmums gan bijis koleģiāls

Tomēr, neskatoties uz šiem argumentiem, Ķīlis atzina, ka valdība, šādi rīkojoties, pievīlusi pašvaldības. «Ekspektācijas tika radītas, un šādā veidā tās tiek uzmestas,» viņš piebilda.

Savukārt ministra padomnieks Reinis Tukišs  norādīja, ka Ķīlis nekādā gadījumā nenorobežojas no valdības pieņemtā lēmuma ‒ tās lēmums bijis koleģiāls, un ministrs ir līdzdarbojies alternatīva risinājuma meklēšanā.

Jau vēstīts, ka valdība mainījusi domas par vienu no demogrāfijas veicināšanas pasākumiem – par labāku atzīts bērna pieskatīšanas pabalsts, nevis algu maksāšana bērnudārzu darbiniekiem no valsts budžeta.

Pabalstam nākamgad no 1.septembra novirzīs 3,8 miljonus latu, algām bērnudārzos finansējums tika lēsts 23 miljonu latu apmērā.

Aprīļa sākumā pēc vētrainām diskusijām Demogrāfisko lietu padomes sēdē amatpersonas paziņoja, ka valsts nākamajā gadā plāno pārņemt pirmsskolas iestāžu pedagogu algu izmaksu, kas varētu prasīt 23 miljonus latu gadā, bet apmaiņā pret to pašvaldībām būs jānodrošina visiem bērniem vieta bērnudārzā.

«Valsts paredz atjaunot dotāciju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas atbrīvo pašvaldībām līdzekļus problēmas risināšanai. Ietekme uz valsts budžetu tiek prognozēta 23 miljoni latu,» par Demogrāfisko lietu padomes lēmumu tolaik informēja premjers.

Dombrovskis trešdien sacīja, ka valdība atbalstījusi Labklājības ministrijas alternatīvo priekšlikumu. «Summa [pieskatīšanas pabalstam] ir mazāka,» atzina premjers.

Labklājības ministrija (LM) informē, ka bērnu pieskatīšanas pabalstu iecerēts ieviest no nākamā gada 1.septembra un tam būs nepieciešami 3,83 miljoni latu.

Pabalsts varētu būt 50 latu mēnesī jeb 600 latu gadā. Labklājības ministre Ilze Viņķele aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka pieskatīšanas pabalsts būs domāts par bērniem no gada līdz divu gadu vecumam, ja bērns netiek laists bērnudārzā vai arī viņam pirmsskolas iestādē nav atradusies vieta.